Zinātnieki atklāja līdz šim nepazīstamu šimpanzes valodu 0 47

Pētījums parādīja, ka šimpanzes spēj strukturēt savu runu. Zinātnieki atklāja simtiem teikumu variantu, ko primāti veidoja no skaņām un kliedzieniem.

Pastāv uzskats, ka starp cilvēka runu un dzīvnieku 'valodām', tostarp šimpanzēm, ir ievērojama plaisa. Cilvēki spēj elastīgi kombinēt ierobežotu skaņu kopu, radot bezgalīgu teikumu daudzumu.

Vienlaikus dzīvniekiem šo konstrukciju skaits šķiet ierobežots. Zinātnieki cenšas saprast, kā mūsu sarežģītā valoda varēja attīstīties no tik vienkāršas sistēmas, kas paliek par vienu no evolūcijas zinātnes galvenajiem jautājumiem.

Pēc jaunā pētījuma autoru teiktā iepriekš nebija veikta detalizēta analīze par teikumu skaitu, ko spēj radīt šimpanzes. Ierakstot 46 pieaugušu indivīdu sarunas no trim dažādām grupām — kopumā 900 stundas — zinātnieki identificēja 390 unikālas vokālas secības. Atsevišķu kliedzienu secību kārtība pakļāvās noteiktām likumībām un atšķīrās pēc nozīmes un lietojuma.

Noskaidroja, ka primāti var izdot atsevišķus balss signālus gan atsevišķi, gan apvienot tos divu vai trīs vienību kombinācijās, veidojot teikumus. Tā rezultātā tika identificēti 12 kliedzienu veidi, piemēram, kurnēšana, pūkošana, uluļošana, rejšana, čīkstēšana u.c.

Piemēram, atsevišķa kurnēšana parasti izskan ēšanas laikā, savukārt atkārtota kurnēšana kalpo kā sveiciens. Vienreizēja uhanēšana nozīmē draudu, bet uhanēšana kopā ar pūkošanu tiek lietota saziņai grupas iekšienē, kā norādīja pētījuma autori.

Spēja organizēt atsevišķas balss vienības liecina par iespēju attīstīt sarežģītāku sistēmu. 390 dažādu secību tipu, pēc autoru teiktā, ir tikai neliela daļa no valodas, ko zinātnieki fiksēja.

Šis pētījums ir pirmais plašā projekta ietvaros par šimpanzes runas izpēti. Šī sociāli sarežģītā un cilvēkam tuva suga var sniegt zinātniekiem norādes par cilvēku valodas izcelsmi.