Ornitologi atjaunināja putnu ģenealoģisko koku un atklāja likumsakarības to evolūcijas vēsturē pēc masveida izmiršanas, kas notika pirms 66 miljoniem gadu.
Uzdevums, ko sev uzstādījuši ornitologi, ir iespaidīgs. Viņi tiecas «atjaunot pilnu visu putnu evolūcijas vēsturi» un sastādīt melnrakstu genomu secības aptuveni 10 500 mūsdienās pastāvošām putnu sugām. Kā pētījuma autori norādīja žurnālā Nature publicētajā rakstā, tam viņiem palīdzēs algoritmu komplekts ASTRAL, kas īpaši izstrādāts evolūcisko saistību noteikšanai.
Šāda rūpīga pieeja ļāvusi zinātniekiem izveidot jaunu un pilnveidotu putnu ģenealoģisko koku, kas ar pārsteidzošu precizitāti un detaļām ataino sarežģīto zarojumu. Jo īpaši ornitologi spēja detalizēti izpētīt evolūcijas attiecības starp dažādām putnu sugām un konstatēja, ka pēc krīta–paleogēna izmiršanas agrīnām putnu sugām būtiski pieauga populāciju lielums un samazinājās attiecīgais smadzeņu apjoms.
Tomēr zinātnieki norādīja, ka pat tik apjomīgi genoma dati neļāva atklāt visas putnu pasaules noslēpumus. Jaunā analīze nespēja pārliecinoši noteikt hoačina radnieciskās saites — unikāla putna un savas dzimtas vienīgā izdzīvojušā pārstāvja, ko uzskata par vienu no pārsteidzošākajiem Dienvidamerikas iemītniekiem.
