Vai iespējams iegūt auglīgus pēcnācējus starp cilvēku un citām sugām? 0 44

Jautājums par to, vai var radīt hibrīdus starp cilvēku un cilvēkveidīgajiem pērtiķiem, zinātniskajā vidē tika apspriests no XIX gadsimta vidus līdz XX gadsimta vidum. Tomēr reāli eksperimenti šajā jomā tika veikti tikai vienu reizi. 1926.–1927. gados pazīstamais padomju mākslīgās apsēklošanas speciālists, profesors Ilja Ivanovs, organizēja ekspedīciju uz Francijas Gvineju, kur Pastera institūta zinātniskās stacijas bāzē mēģināja apaugļot šimpanzi ar cilvēka spermatu. Taču viņam neizdevās pat panākt apaugļošanos.

Zinātnieks bija plānojis turpināt savus eksperimentus, apaugļojot PSRS brīvprātīgās sievietes ar šimpanzes spermu Suhumi pērtiķu audzētavā, kas izveidota pēc viņa iniciatīvas. Tomēr 1930. gadā viņu arestēja un izsūtīja uz Alma-Atu, kur 1932. gadā viņš pēkšņi nomira.

Mūsdienās šādus eksperimentus atzītu par neētiskiem, turklāt tie, visticamāk, būtu nolemti neveiksmei. Cilvēka un tam vistuvāko pērtiķu (šimpanzes un bonobo) evolūcijas līnijas šķīrās pārāk sen — aptuveni pirms 6–7 miljoniem gadu — un to genomos ir sakrājušās būtiskas atšķirības. Konkrēti, cilvēkam ir 46 hromosomas, kamēr šimpanzēm un bonobo — pa 48. Tas padara ārkārtīgi maz ticamu dzīvotspējīga, vēl jo vairāk — auglīga hibrīda piedzimšanu.