Pētījumi atklāja noslēpumu, kāpēc kaķi vienmēr nosēžas uz ķepām 0 47

Kaķi, krītot, nemainīgi nosēžas uz ķepām, kas daudzu gadu garumā izaicina zinātniekus. Šie dzīvnieki šķiet pārkāpj fizikas likumus, mainot ķermeņa pozīciju gaisā bez ārējas palīdzības. Kā viņiem tas izdodas?

Uz kaķu spēju nosēsties uz ķepām ietekmē vairāki faktori.

Viena no lietām, kas lika fiziķiem brīnīties par kaķu spējām griezties gaisā, ir impulsa momenta saglabāšanās. Ko tas nozīmē? Ja viena ķermeņa daļa griežas pulksteņrādītāja virzienā, otra griezīsies pretējā virzienā. Tādējādi kaķi var saritināt savas ķermeņa priekšējās daļas vienā virzienā, bet aizmugurējās — otrā. Tas ļauj viņiem apgriezties un izlīdzināt ķermeņa pozīciju, ja, piemēram, viņi sākotnēji krīt ar galvu uz leju.

Tomēr pastāv arī citi mehānismi, kas palīdz kaķiem gaisā. Kaķi var izstiept priekšējās ķepas un pievilkt aizmugurējās, kas samazina aizmugurējās ķermeņa daļas inerci un mazina pretestību rotācijas kustības izmaiņām. Pēc tam kaķi izdara pretējo: piespiež priekšējās ķepas un izstiepj aizmugurējās.

Kaķi arī izmanto tehniku, kas pazīstama kā «aste-propelers», kas darbojas pēc līdzīga principa. Kad aste griežas vienā virzienā, ķermenis var kustēties pretējā.

Spēju nosēsties uz ķepām var arī izskaidrot neiroanatomijas skatījumā. Atšķirībā no vienkārša refleksa, piemēram, ceļa refleksa, iztaisnošanās reflekss kaķiem ir sarežģītāks un, kas interesanti, kaķi to var apzināties.

Šie gaisa manevri kļūst iespējami pateicoties kaķu elastīgajai jostas daļai. Šiem dzīvniekiem skriemeļi ir mazi un lokani, kas tos atšķir no citiem četrkāju mugurkaulniekiem.