Paņēmi suni no patversmes? – gatavojies samaksāt 1 750 eiro sodu 0 45

Šāds gadījums nesen notika ar vienu rīdzinieku ģimeni, kas oficiāli paņēma no patversmes vecu suni vārdā Marko. Ģimene pieņēma Marko pie sevis vēl dažas dienas pirms Ziemassvētkiem kā pagaidu viesi, bet adopcijas līgumu ar patversmi noslēdza šā gada 11. janvārī. Tomēr jau piecas dienas pēc līguma parakstīšanas viņi saņēma Rīgas pašvaldības policijas lēmumu par administratīvā procesa uzsākšanu — par it kā «huligānisku» klaiņošanu, ko Marko izdarījis pagājušā gada maijā, kad ģimene pat vēl nezināja par šī suņa esamību.

Pēc sarunas ar inspektoru, kas uzsāka lietu, un iesniegtajiem paskaidrojumiem (tai skaitā adopcijas līguma kopijas un Lauksaimniecības datu centra ierakstiem par īpašumtiesību reģistrāciju) pagāja divi mēneši, līdz policija beidzot lietu izbeidza, atzīstot, ka jaunais īpašnieks nav atbildīgs par dzīvnieka iepriekšējo statusu.

Šis gadījums izraisīja sašutumu par sistēmas absurditāti: kāpēc brīvprātīgie, kuri palīdz patversmēm atbrīvot vietas, nonāk situācijā, kurā viņiem jāpierāda sava nevainība attiecībā uz notikumiem, kas notikuši pirms adopcijas, jāalgo juristi un jāgaida mēnešiem ilgi? Sods par klaiņojošu suni Latvijā var sasniegt 1 750 eiro, un prakse rāda, ka policija dažkārt automātiski uzsāk procesus, balstoties uz veciem reģistra ierakstiem, neņemot vērā adopcijas faktu.

Eksperti un dzīvnieku aizstāvji aicina pārskatīt normatīvo aktu piemērošanu, lai jaunajiem īpašniekiem netiktu uzlikta atbildība par periodu, kad suns vēl atradās patversmes vai iepriekšējā saimnieka aprūpē. Pretējā gadījumā brīvprātīga adopcija var pārvērsties par nevēlamu juridisku nastu.