Gadījuma dēļ.
Senie daudzšūnu organismi bija mazi un tiem nebija nepieciešama skābekļa sadales sistēma.
Palielinoties to izmēriem, dzīvniekiem parādījās žaunas un radās šķidrums, kas cirkulēja pa ķermeni.
Turpinoties to augšanai, radās nepieciešamība pēc elpošanas pigmentiem, kas palielina asinīs saistītā skābekļa daudzumu.
Par šo pigmentu «darba rīkiem» kļuva metālu atomi, jo tie viegli piesaista un atdod skābekli. Metāla izvēle, visticamāk, bija nejaušas mutācijas rezultāts.
Mīkstmiešiem un vēžveidīgajiem tie izrādījās olbaltumvielas, kas «strādā» ar varu (hemocianīns, kam ir zilā krāsa), bet mugurkaulniekiem — ar dzelzi (sarkanais hemoglobīns).
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru