Grauzšanas nepieciešamība pelēm un kāmjiem saistīta ne tikai ar zobu augšanu, bet arī ar noteiktu nervu ķēžu darbību smadzenēs. Pie šāda secinājuma nonākuši pētnieki, kuru pētījums publicēts žurnālā Neuron.
Šiem dzīvniekiem priekšzobi nepārtraukti palielinās garumā. Lai tie nepāraugtu pārāk gari un netraucētu ēšanai, grauzējiem tos regulāri jānoslīpē. Tomēr zinātnieki pamanīja neparastu parādību: daļai laboratorijas peliem zobi izauga pārāk gari, lai gan viņu uzturs neatšķīrās no citiem īpatņiem. Tas lika speciālistiem aizdomāties, ka iemesls varētu būt saistīts nevis ar uzturu, bet ar nervu sistēmas īpatnībām.
Lai pārbaudītu hipotēzi, pētnieki izmantoja ģenētiski modificētas peles. Tām nervu šūnas tika padarītas jutīgas pret noteiktu toksīnu. Pēc vielas ievadīšanas šīs neironu šūnas sabojājās, ļaujot novērot, kā mainās dzīvnieku uzvedība.
Izrādījās, ka zobos atrodas uz pieskārieniem jutīgi neironi, kas ir saistīti ar divām ķēdēm. Viena no tām atbild par pareizu žokļu saspiešanu un kustību, bet otra ir saistīta ar smadzeņu apgabalu, kas izdala dopamīnu. Tieši šī zona iesaistās atlīdzības sajūtas veidošanā.
Signāli, kas rodas košļāšanas laikā, tiek nodoti no zobiem uz smadzenēm un, acīmredzot, aktivizē dopamīna sistēmu. Kad šīs saites tika bojātas, peles pārtrauca grauzt priekšmetus, un viņu priekšzobi sāka nekontrolēti pagarināties.
Pētījuma autori uzskata, ka atklātie mehānismi var būt raksturīgi ne tikai grauzējiem. Pēc viņu domām līdzīgas neironu shēmas, kas regulē orālo uzvedību, var būt klātesošas daudzām dzīvnieku sugām.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru