Kā Jaungvinejā atklāja divus unikālus zvērus 0 67

Jaungvinejas pamatiedzīvotāji palīdzēja atrast somaiņus, ko zinātnieki uzskatīja par mūžīgi izzudušiem. Pētījuma autori sākotnēji vērtēja iespējamību šādai atradnei kā praktiski nulle.

Jaungvineja atrodas uz ziemeļiem no Austrālijas un ir sadalīta starp divām valstīm: austrumu daļa pieder Papua — Jaungvinejai, bet rietumu — Indonēzijai. Rietumu salas daļa, pazīstama kā Papua, ir pārklāta ar biezajiem mežiem un kalnu grēdām, kas slēpj milzīgu skaitu retu dzīvnieku.

Daudzas teritorijas tur joprojām ir grūti pieejamas, taču reizēm zinātniekiem izdodas atrast sugas, par kuru pastāvēšanu viņi agrāk pat nenojauta. Zinātnē to dēvē par «Lazara efektu» — pēc bibliskā varoņa, kuru, pēc Bībeles, Kristus augšāmcēla no mirušajiem.

Šādas sugas var pazust uz tūkstošiem gadu, pēc tam pētnieki negaidīti atrod to dzīvus pārstāvjus. Visbiežāk runa ir par jūras organismiem. Atrast dzīvu zīdītāju šādu «atgriezušos» vidū ir ārkārtīgi grūti. Tāpēc Sidnejas Austrālijas muzeja biologs Tims Flannery uzskatīja, ka varbūtība šādai atradnei ir niecīga.

Flannery ir plaši pazīstams kā grāmatas The Weather Makers autors, tomēr zinātnisko karjeru viņš veidojis kā paleontologs. Gadu gaitā zinātnieks pēta Jaungvinejas un Klusā okeāna salu faunu. Jaunas ekspedīcijas uz attālajām salas daļām deva rezultātu, ko pats pētnieks nosauca par savas zinātniskās karjeras kulmināciju.

Pētnieks kopā ar salas pamatiedzīvotājiem atklāja Rietumu Papuas mežos divas somaiņu grupas, kuras zinātne uzskatīja par izzudušām pirms sešiem tūkstošiem gadu. Pirmais «augšāmcēlies» dzīvnieks — pundura garpirkstu oposums (Dactylonax kambuayai) — izceļas ar neparastu ķepas uzbūvi. Tam ceturtais pirksts ir gandrīz divas reizes garāks par pārējiem. Ar to tas izvelk insektu kāpurus no koksnes un barojas ar tiem.

Agrāk suga Dactylonax kambuayai zinātnei bija pazīstama tikai no fosilajiem atliekiem. Paleontologi atrada šo dzīvnieku kaulus nogulumos Kvīnslendas centrālajā daļā, kas ir aptuveni 300 tūkstošus gadu veci. Tika pieņemts, ka suga izzuda Austrālijā vienas no ledus laikmetu laikā.

Tomēr vēlākie atklājumi parādīja, ka dzīvnieks bija saglabājies Rietumu Papuā. Taču arī tur sugas pēdas pārtrūkst aptuveni pirms sešiem tūkstošiem gadu — tā ir jaunākā datēšana fosilajiem Dactylonax kambuayai atliekiem, atrastajiem Jaungvinejā. Tieši tāpēc zinātnieki to uzskatīja par izzudušu.

Otrais zvēriņš — gredzenastes planieris (Tous ayamaruensis) — ir radinieks Austrālijas lielajam planierim, taču atšķiras ar mazākām ausīm un spēcīgu satverošu asti, ar kuru tas pieķeras zariem it kā ar roku. To pirmo reizi aprakstīja Austrālijas zoologs Kens Aplins, balstoties uz fosiliju fragmentiem, atrastiem Rietumu Papuā XX gadsimta beigās. Tika pieņemts, ka šie radījumi izzuda praktiski tajā pašā laikā kā Dactylonax kambuayai.

Flannery komanda pierādīja, ka šis zvērs joprojām ir dzīvs. Vairāk nekā to — pētnieki izdalīja to atsevišķā ģintī — tādējādi vienas ekspedīcijas laikā bija iespēja sastapt gan «dzīvo fosiliju» (sugu, ko uzskatīja par izzudušu), gan atklāt zinātnei pilnīgi jaunu somaiņu atzaru (jaunu ģinti). Tā ir pirmā Jaungvinejas somaiņu jaunās ģints aprakstīšana kopš 1937. gada.

Abas dzīvnieku grupas dzīvo kalnu mežos nelielā augstumā. Viņu mājas ir plašā Cenderawasih pussalā, pazīstamā arī kā Putnu Galva (pussala pēc formas atgādina sēdošas putna galvu). Tā atrodas Jaungvinejas Indonēzijas daļas ziemeļrietumos. Reģions ir mazapdzīvots un slikti izpētīts.