Pētījumi Prinča Velsa salā (Aļaska) rāda, ka vietējās pelēko vilku populācijas ir iekļāvušas savā uzturā jūras ūdeles. Tas var liecināt par vēsturisko plēsēja un upura attiecību atjaunošanos pēc gandrīz pilnīgas jūras ūdeļu iznīcināšanas koloniālajā periodā.
Pētnieki izmanto stabilo izotopu analīzi vilku zobu gadskārtu slāņos, kas ļauj izsekot atsevišķu indivīdu un populācijas uztura dinamikai kopumā. Turklāt viņi uzstāda fotokameras, lai pirmo reizi dokumentētu medību taktiku pret tik veiklu ūdens medījumu.
Šādai uzvedībai ir tālejošas ekoloģiskas sekas. Vilki, darbojoties kā «ekosistēmu inženieri» uz sauszemes, tagad spēj līdzīgi ietekmēt arī piekrastes jūras kopienas, veidojot iepriekš neizpētītu saikni starp sauszemes un ūdens barības ķēdēm.
Tomēr jaunā barošanās uzvedība nes arī slēptas draudus. Jūras ūdeles uzkrāj ievērojamu metilrtuča daudzumu, kas izraisa toksisku iedarbību uz vilkiem. Piekrastes indivīdu organismos šī metāla koncentrācija aknās ir 278 reizes augstāka nekā to sugas pārstāvju aknās, kas dzīvo kontinenta iekšienē. Tas var negatīvi ietekmēt plēsēju reproduktīvo funkciju un vispārējo veselības stāvokli.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru