Pētījums par kolibri pielāgošanos klimata pārmaiņām 0 69

Klimata izmaiņas reizēm liek sugām pārcelties uz jaunām augstuma zonām. ASV ornitologi nolēma noskaidrot, vai putni spēs pielāgoties dzīvei lielākos augstumos. Par pētījuma objektu izvēlējās kolibri sugu Calypte anna, jeb Annas kaliptu, kas jau vairākkārt saskārusies ar nepieciešamību „pārcelties” uz augstākiem biosfēras līmeņiem.

Annas kaliptas vairākkārt meklējušas jaunus mājvietas dēļ temperatūras paaugstināšanās ierastajās teritorijās. Pašlaik tās novērojamas 10–2800 metru augstumā. Lai noteiktu viņu spēju robežas, zinātnieki pacēla 26 indivīdus par 1200 metriem virs viņu parastā dzīves augstuma.

Augstumā kolibri saskaras ar divām galvenajām problēmām: aukstumu un retu gaisu. Zinātnieki mērīja putnu vielmaiņas ātrumu, to reakciju uz temperatūru un skābekļa trūkumu. Pētījumā izmantoja speciālas sīrupa trauciņas, kas ļāva novērtēt skābekļa patēriņu barošanās laikā.

Miega laikā kolibriem arī mērīja oglekļa dioksīda līmeni, kas palīdz novērtēt vielmaiņu. Dēļ atdzišanas putni 87,5 % nakts laika iegāja torporā, kas bija vairāk nekā parasti. Tas ļāva taupīt enerģiju, samazinot vielmaiņas ātrumu par 37 %.

Šādas izmaiņas novērotas visos indivīdos, neatkarīgi no to sākotnējā dzīves augstuma. Tomēr putniem, kas sākotnēji dzīvoja lielākos augstumos, pieauga sirds tilpums, ko, pēc zinātnieku domām, nosaka nepieciešamība uzlabot asins cirkulāciju skābekļa trūkuma apstākļos.

Pētījuma rezultāti rāda, ka parasti aktīvās kolibri būtiski samazināja savu aktivitāti, retāk lidoja un mazāk laika pavadīja lidojumā. Lai gan suga spēj pielāgoties sarežģītiem apstākļiem, aukstums un zems atmosfēras spiediens augstumā var izrādīties pārāk smags izaicinājums, uzskata pētījuma autori.

Zinātnieki pieļauj, ka pielāgošanās var notikt ļoti lēni un pakāpeniski, vai kolibri var izvēlēties citu ceļu jaunas mājas meklējumos — pārvietoties uz ziemeļiem, mainot platumu, nevis augstumu.