Vairošanās sezona pļavu vardžu mātītēm sagādā ne mazums grūtību: tēviņi cenšas pāroties ar pēc iespējas vairāk mātītēm, un dažkārt mātītes burtiski tiek apņemtas ar daudziem tēviņiem. Tas nav tik nekaitīgi, kā var šķist: mātīte var smagi ievainoties vai pat noslīkt, ja viņa ilgstoši paliks ūdenī zem tēviņu smaguma. Lai gan vardi spēj absorbēt skābekli caur ādu, tām ir arī plaušas, un bez elpošanas ar gaisu tās nevar iztikt, īpaši ūdens ar zemu skābekļa saturu apstākļos.
Tomēr mātītes izmanto vairākas viltības, lai atbrīvotos no pārāk uzmācīgiem tēviņiem. Pirmkārt, tās atdarina īpašu neapmierinātu «kvak», ko izdala tēviņi, kad cits tēviņš mēģina ar viņām pāroties. Pārošanās periodā pļavu vardžu tēviņi cenšas pāroties burtiski ar visu, kas kustas, ieskaitot krupjus un salamandras; nemaz nerunājot par sava sugas tēviņiem. Ja pļavu vardes tēviņš aizdomājas, ka viņu ir uzskatījuši par mātīti, viņš dod signālu, lai netērētu uz viņu laiku — un šo signālu, kā jau minēts, mātītes prot atdarināt.
Otrkārt, mātītes var izlikties mirušas, izstiepjot priekšējās un aizmugurējās kājas un paliekot nekustīgā pozā, kas atgādina nāves stīvumu. Tēviņš var kādu laiku mēģināt parūpēties par tādu mātīti, bet, nespējot viņu satvert, ātri atkāpjas.
Parasti taktika «izliecies miris» tiek izmantota pret plēsējiem; pļavu vardžu mātītes ir gandrīz pirmais zināmais piemērs, kad šāds paņēmiens tiek izmantots, lai atbrīvotos no nevēlama tēviņa.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru