Uz šo jautājumu pirms vairākiem gadiem atbildēja pētniece Šarlīna Sakai no Mičiganas štata universitātes. Viņa salīdzināja 75 savvaļas kaķu galvaskausus un secināja, ka gepardu un lauvu evolūcijas procesus noteica pavisam citi faktori nekā primātiem.
Pastāv uzskats, ka cilvēka smadzeņu tilpuma palielināšanās ir saistīta ar nepieciešamību sazināties ar citiem sava sugas pārstāvjiem. Tomēr tikai nedaudzi zina, kuri tieši faktori ietekmē atsevišķu smadzeņu garozas daļu attīstību.
No visiem kaķveidīgajiem tikai lauvas vada aktīvu sociālo dzīvi, veidojot sociālas grupas; pārējie dod priekšroku vientulībai. Lai gan gepardu tēviņi dažkārt pulcējas grupās, leopardi var pielāgoties apstākļiem, izvēloties starp saziņu ar radiniekiem un vientulību.
Kā varēja gaidīt, vislielākā frontālā garoza tika konstatēta lauvām, īpaši mātītēm, kuras medī kopā un kuru darbībām jābūt efektīvi koordinētām. Otrajā vietā ierindojās leopardi.
Tomēr, zinātnieku pārsteigumam, lauvu kopējais smadzeņu tilpums būtiski neatšķīrās no vientuļo kaķu smadzeņu izmēriem. Vismazākais smadzeņu tilpums (un mazākā frontālā daļa) pieder gepardam, lai gan šīs kaķu sugas pārstāvji reizēm izrāda sociālu uzvedību. Zinātnieki secināja, ka savvaļas kaķu smadzeņu izmēru nosaka ne tikai sociālās uzvedības līmenis, bet arī citi, vēl neatklāti faktori.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru