Vai tiešām haizivis nekad neguļ? 0 68

Haizivju žokļu muskuļi nespēj patstāvīgi pumpēt ūdeni caur žaunām. Šie plēsēji ir spiesti kustēties, lai ieplēstu ūdeni ar muti. Tāpēc haizivis var atrasties miera stāvoklī ne vairāk kā stundu. Ja tā ilgstoši iemigs, pastāv risks, ka tā var nosmakt no skābekļa trūkuma.

Dažādas haizivju sugas šo problēmu risina atšķirīgi. Piemēram, suņu haizivīm un katrāniem par peldēšanas muskuļu darbu atbild muguras smadzenes, kas, iespējams, ļauj tām pārvietoties miegā, līdzīgi miega staigātājiem.

Dažas haizivju sugas, piemēram, tā dēvētās auklētājas no ūsaino haizivju dzimtas, ir novērotas, ka tās var ilgi gulēt uz jūras dibena. Tās nepeld, bet turpina elpot, atverot un aizverot muti, sinhronizējot šīs kustības ar rīkles un žaunu muskulatūru. Turklāt daudzām dzīvojošām uz dibena sugām aiz acīm ir atveres (tā sauktās brizgālcās), kas veicina ūdens cirkulāciju: caur brizgālcām haizivs ievilc ūdeni, kas pa speciālu kanālu tiek novirzīts uz žaunām.

Ir arī iespējams, ka dažas haizivis spēj gulēt „daļēji”, līdzīgi delfīniem, kuru smadzeņu puslodes atpūšas pa kārtai. Šāda haizivs var snaust un vienlaikus vadīt pleznas un asti, kas ļauj tai kustēties un, tādējādi, elpot.