Medības tradicionāli tiek uztvertas kā vīriešu nodarbošanās, bet sievietes loma tiek saistīta ar rūpēm par bērniem un mājsaimniecību. Ja sieviete cenšas atnest ēdienu mājās, viņa var vākt augļus, sēnes un saknes. Uzskata, ka tieši tā dzīvoja seno mednieku-vācēju kopienas, un ka līdzīgas tradīcijas saglabājušās arī līdz mūsdienām.
Šie stereotipi stingri iesakņojušies masu kultūrā: filmas, attēli un teksti attēlo sievietes, sēžot pie ugunskura ar bērniem un traukiem, kamēr vīrieši ar saspringtiem sejas izteiksmēm un šķēpiem rokās dzenas pakaļ mamutam.
Tomēr, sākot no 20. gadsimta 70. gadiem, antropoloģijā tiek apkopoti pētījumi, kas veltīti sievietēm medniecēm. Pagājušajā gadā pētnieki no Tihookeānas universitātes Sietlā nolēma sistematizēt šos datus savā rakstā, kas publicēts žurnālā PLoS ONE. Viņi izmantoja datubāzi, kas saturēja informāciju par aptuveni 1400 kultūras kopienām, kas dzīvoja tradicionālu dzīvesveidu. No tām tika atlasītas sešdesmit trīs mednieku-vācēju kopienas, par kurām bija pietiekami daudz informācijas, lai droši izdarītu secinājumus par viņu ikdienu. Tātad starp šīm sešdesmit kopienām sievietes nodarbojās ar medībām piecdesmit no tām.
Sievietes mūsdienu mednieku-vācēju vidū dodas medībās ne nejauši un ne reti, bet mērķtiecīgi un regulāri. Viņu arsenālā ir dažādi ieroči: no šķēpiem un slazdiem līdz mačete un tīkliem; dažkārt mednieces dodas medībās kopā ar suņiem. Bērni nav problēma: viņus vai nu ņem līdzi (vecāki bērni var palīdzēt medībās vai apgūt noderīgas prasmes), vai atstāj mājās uzraudzībā. Vīriešu un sieviešu medību veidi vienā tautā var atšķirties. Piemēram, vietējo filipīniešu aeta (agta) vīrieši dod priekšroku medībām vienatnē vai kopā ar biedru, izmantojot loku, savukārt aeta sievietes medī grupās un kopā ar suņiem, dodot priekšroku nažiem. Tomēr nevar apgalvot, ka pastāv stingras normas, kas nosaka, kurš drīkst medīt un kurš ne — medī tas, kurš to vēlas un prot.
Visticamāk arī seno mednieku-vācēju medības nebija stingri sadalītas pēc dzimuma. Lai gan mūsdienu mednieku-vācēju vidū medī gan vīrieši, gan sievietes, tas neizslēdz iespēju, ka pastāvējušas kopienas, kur medības veica tikai vīrieši vai, kāpēc gan ne, tikai sievietes. Jebkurā gadījumā, atrodot izrakumos senus ieročus, būtu jāpadomā, vai tie piederējuši medniekam vai medniecei.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru