Bruņurupucis vārdā Džonatans tiek uzskatīts par vecāko no šobrīd dzīvajiem. Tiek lēsts, ka tā vecums ir 190 gadi! Tomēr Džonatans nav vienīgais ilgmūžonis starp saviem radiniekiem. Ziņās bieži parādās ziņojumi par bruņurupučiem, kuri sasniedza 200 un pat 300 gadu vecumu. Tomēr precīzu konkrēta dzīvnieka vecumu noteikt reizēm ir diezgan grūti. Zinātniskie pētījumi jau sen ir apstiprinājuši, ka šie radījumi spēj dzīvot ļoti ilgi. Bet kāds tad ir viņu ilgmūžības noslēpums?
Uzskata, ka bruņurupuču ilgmūžības noslēpums slēpjas to vielmaiņā. 1908. gadā fiziologs Maks Rubners izteica dzīves ātruma teoriju, saskaņā ar kuru pastāv saikne starp vielmaiņu un dzīves ilgumu: jo ātrāka vielmaiņa, jo īsāks mūžs.
Tomēr zinātnieki šo teoriju interpretē atšķirīgi. Saikne starp vielmaiņu un ilgmūžību joprojām nav pilnībā izpētīta, un daži pētnieki pieļauj, ka vielmaiņas procesā veidojas brīvie radikāļi — nestabilas molekulas, kas spēj bojāt šūnas. Jo vairāk enerģijas organisms patērē, jo vairāk brīvo radikāļu veidojas. No šīs teorijas izriet, ka bruņurupuči dzīvo ilgāk, jo to lēnā vielmaiņa patērē mazāk enerģijas, kas savukārt mazina šūnu bojājumus.
Turklāt šo dzīvnieku ilgmūžība saistīta ar to dzīvesveidu. Pirmkārt, bruņurupuči ir aprīkoti ar spēcīgu aizsargmehānismu — čaulu. Otrkārt, tie dzīvo ģeogrāfiskā izolācijā, kur praktiski nav plēsoņu, kas samazina stresa līmeni. Tādējādi bruņurupučiem nav jāsteidzas vairoties, lai saglabātu sugu. Faktiski tie taupa savus bioloģiskos resursus, kas veicina lēnāku novecošanās procesu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru