Kā kaķi apgūst suņu spēles un nosaka savus noteikumus saimniekiem 0 75

Lai gan šo spēli uzskata par tīri suņu nodarbi, arī kaķi tajā piedalās. Viņi ne vienkārši dauza bumbiņu vai rotaļu peli pa grīdu, bet patiešām to satver un atnes cilvēkam, it kā norādot, lai tas to atkal met. Iespējams, šāda aktivitāte kaķu vidū nav tik izplatīta kā suņu, taču ir kaķi, kas labprāt tajā piedalās. Piemēram, Elizabetes Renneres (Elizabeth Renner) no Nortumbrijas Universitātes kaķis piedāvāja savai saimniecei spēlēties tādā veidā, kas lika viņai aizdomāties par to, kā tieši kaķi apgūst šo spēli. Kopā ar kolēģiem no Saseksas Universitātes viņa veica aptauju starp kaķu īpašniekiem par spēli «meti-atnes»: vai viņi mācīja savus mīluļus, cik bieži spēlē, kādus priekšmetus izvēlas metieniem un tā tālāk.

Pētījumā piedalījās vairāk nekā deviņi simti cilvēku, kuru kaķi spēlē (vai ir spēlējuši) šo suņu spēli. Vairāk nekā 94 % gadījumu kaķus neviens nemācīja šai spēlei, kas ļauj pieņemt, ka šāda uzvedība ir instinktīva. Lielākā daļa kaķu sāk spēlēt šādā veidā vēl kucēnu vecumā vai pirmajā dzīves gadā. Pieaugušā vecumā daudziem kaķiem arī rodas vēlme pakaļdzīt mestajām bumbiņām un lodītēm, un tikai daži atklāj šo izklaidi pēc septiņu gadu vecuma.

Kaķi spēlē ilgāk un biežāk, kad paši uzsāk iniciatīvu, atnesot rotaļlietu saimniekam. Ja cilvēks met priekšmetu pirms tam, kad kaķim tas apnīk, var būt pārliecināts, ka mājdzīvnieks norādīs saimniekam, ka spēle ir vērta turpināšanas. Kaķi nosaka savus noteikumus. Daži atnes rotaļlietu tieši pie cilvēka, lai tam nebūtu jāceļas, citi atstāj to pusceļā, bet daži met to arvien tālāk, it kā kļūtu aizvien grūtāk to nest. Daži kaķi dod priekšroku spēlēt tikai konkrētā istabā, bet citi — tikai ar noteiktu personu.

Runājot par priekšmetiem, 38,4 % kaķu dod priekšroku, lai tiem met rotaļlietas, 25,3 % dod priekšroku lodveida priekšmetiem, piemēram, samīcītam papīram vai folijai. Tālāk seko matu gumijas, salmiņi, pudeļu korķi, zīmuļi un tā tālāk. Protams, izmēram ir nozīme. Ir ļoti izvēlīgi kaķi, kas spēlē tikai ar vienu konkrētu priekšmetu, piemēram, ausu kociņiem. Visi šie dati un vēl daudz kas cits ir sīki izklāstīti rakstā žurnālā Scientific Reports, kur ir norādīti skaitļi, tabulas un grafiki, un mēs ceram, ka Ig Nobela komiteja šo aizraujošo publikāciju nepalaidīs garām.

Pētījuma rezultāti atver jaunus apvārsņus turpmākiem pētījumiem. Piemēram, daži speciālisti uzskata, ka nav pamata viennozīmīgi apgalvot, ka kaķi apgūst šādu spēli bez jebkādas apmācības. Iespējams, mēs, pat to neapzinoties, pamudinām kaķus uz atbilstošām darbībām, piemēram, nometot un pacēlot samīcītu papīra bumbiņu, gumijas un citus priekšmetus. Šeit nepieciešama rūpīga un ilgstoša novērošana gan par īpašniekiem, gan par kaķiem. Jautājums arī ir, vai kaķis izklaidē sevi ar šo spēli vai izmanto to par saziņas veidu ar cilvēku (turklāt arī paša izklaidējoties). Visbeidzot, ir interesanti noskaidrot, kāds procentuāli kaķu ir vispār nosliece uz šādām spēlēm un no kā tas atkarīgs. Pētnieki secinājuši, ka šķirnes kaķu starpā visbiežāk suņu spēli spēlē siamieši, bengālieši un ragdoli; tomēr šķirne nav vienīgais rotaļīguma faktors. Kopumā šeit vēl daudz darba.