Zinātnieki pirmo reizi dokumentējuši, kā sarkanās žurkas (Rattus norvegicus) medī sikspārņus no dzimtas Myotis gaisā pie alas ieejas netālu no Hamburgas.
Pētnieki novēroja divas ziemošanas patversmes (hibernakulus) — Segeberger Kalkberg un Lüneburger Kalkberg, kur tūkstošiem sikspārņu koloniju slēpjas naktī, lai saglabātu siltumu.
Ar infrasarkano kameru palīdzību tika fiksētas 30 medību mēģinājumi un 13 veiksmīgi uzbrukumi žurkām Segeberger Kalkberg. Žurkas izmantoja divas taktikas: uzbrukumu atpūtušajiem sikspārņiem un ķeršanu tiem, kas atradās lidojumā. Pie tam viņas stāvēja uz aizmugurējām kājām, noturot līdzsvaru ar asti, un pacēla priekšējās kājas, lai noķertu upuri.
Ievērojami, ka žurkas medīja gandrīz akli, orientējoties tumsā pēc gaisa plūsmām un taustes sajūtām, ko uztvēra ūsas. Lüneburger Kalkberg grauzējus arī novēroja pie alas ieejas, bet tuvumā pētnieki atrada sikspārņu līķus.
Sarkanas žurkas ir vieni no veiksmīgākajiem invazīvajiem sugu veidiem uz planētas. Tās spēj nopietni samazināt vietējās faunas skaitu, īpaši uz salām, un to intensīvā medība var negatīvi ietekmēt vietējo sugu populāciju.
Atstāt komentāru