Pētījums par Gvinejas paviāniem Senegālā parādīja, ka šie primāti sadala gaļu atbilstoši sociālo saišu stiprumam. Tuvākie partneri saņem pārtiku mierīgi un klusi, bet, mijiedarbojoties ar mazāk tuviem indivīdiem, biežāk notiek izsistumi un zādzības.
Paviāni dzīvo daudzlīmeņu sociālajā struktūrā: visspēcīgākās saites veidojas iekšējās "vienībās" — grupās, kas sastāv no viena tēviņa, vairākām mātēm un viņu pēcnācējiem. Dažas vienības veido "partiju", bet partijas apvienojas "bandā". Palielinoties sociālajai distancei, mierīgā gaļas apmaiņa samazinās, atdodot vietu konfliktiem.
Zinātnieku novērojumos apmaiņa notika pasīvi: viens paviāns sāka ēst, un tad otrs — tuvākais grupas loceklis — bez pretestības paņēma daļu pārtikas. Šāda pacietība veicina ierobežoto resursu gludu pārdali un atgādina, kā senajos laikos pārtika vispirms tika dalīta ģimenē, un tikai pēc tam — ar kaimiņiem.
Atklājums uzsver sociālo saišu nozīmi dzīvnieku kopienu izdzīvošanā un iekšējā "ekonomikā", kā arī demonstrē to līdzību ar cilvēku apmaiņas un savstarpējās palīdzības principiem.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru