Ezis ir viens no vispazīstamākajiem savvaļas dzīvniekiem Latvijā. Viņš labi jūtas blakus cilvēkiem lauku apvidos un pilsētās. Pat tik apdzīvotā vietā kā Rīga ezīšus var sastapt diezgan bieži. Latvijas Televīzijas raidījums 4. studija pie speciālistiem noskaidroja: lai gan ezis ir biežs viesis pilsētas pagalmā, tos barot nav ieteicams.
«Purvciema ielā Uniā, starp Kastranes un Stirnu ielām — ir ļoti daudz ezīšu. Gribētu zināt, kad viņi iet gulēt? Mēs viņus barojam, un viņi zina, cikos vakarā jāierodas paēst,» sacīja «4. studijai» skatītāja.
Kā skaidroja Latvijas Nacionālā dabas muzeja komunikācijas nodaļas vadītāja Inta Lange, ezīšiem ļoti patīk dzīvot blakus cilvēkiem, jo blakus mums var atrast visu, kas viņiem nepieciešams — ir dārzi un parki. Tas nozīmē, ka ir arī vietas, kur paslēpties, iekārtot alu, kur paēst. «Mums parasti dēvē savvaļas dzīvniekus par meža dzīvniekiem, bet ezis tieši tīrā mežā nedzīvo — viņam tur īpaši nav ko darīt,» uzsvēra Lange.
Viņa arī pastāstīja, ka Rīgā ezīšu tiešām ir daudz, tie sastopami visur. Ezīši mīl staigāt gar cilvēku mājām, jo tur bieži baro kaķus, un kaķu barība šiem dzīvniekiem ļoti patīk. Izrādās, īpašs gardums ezīšiem ir zivs. Ezīši ir visēdāji, bet pārsvarā barojas ar bezmugurkaulniekiem — vaboles, kāpuri, gliemeži, tārpi un zirnekļi. Viņi ēd arī augļus un mazus mugurkaulniekus, bet, ja cilvēks vēlas barot ežu, to jādara uzmanīgi un atbildīgi.
«Es uzskatu, ka savvaļas dzīvniekus nevajadzētu barot, jo viņi paši prot sev atrast pārtiku. Ja mēs sākam viņus barot, dzīvnieki sāk ierasties un gaidīt, kad viņiem dos ēdienu, un vairs neiet par savām ikdienas darīšanām,» saka Dabas muzeja pārstāve. — «Es gribētu aicināt kritiski izvērtēt, ko dot [ezim], bet ko nē. Protams, vislabāk būtu barot ar neapstrādātu gaļu, bet nekādā gadījumā nedrīkst dot pārtikas atkritumus vai, teiksim, pienu. Ezis pēc tam jūtas slikti — viņam sāp vēders. Var teikt, ka ežiem ir laktozes nepanesamība. Tas var beigties ar ļoti smagu caureju un pat nāvi.»
Kamēr ezis var atrast pārtiku, viņš neiekrīt ziemas miega stāvoklī, bet tiklīdz pārtikas atrašana kļūst grūtāka, viņš sāk gatavoties ilgstošam miegam. «Zinātnieki noskaidrojuši, ka īstais ziemas miega laiks [ezim] ir oktobra beigas, novembra sākums, bet tas ļoti atkarīgs no klimata apstākļiem,» paziņoja Lange.
Atstāt komentāru