Pēdējos gados klimata izmaiņu dēļ Arktikā pieaug baltā lāča un cilvēku sastapšanās skaits, kas var apdraudēt abu veselību un dzīvību. Jūra ziemā aizsalu vēlāk un attīrās agrāk. Tas liek lāčiem pavadīt vairāk laika krastā un doties uz apdzīvotām vietām pārtikas meklējumos.
Dalāmies ar jums 5 visnegaidītākajiem faktiem par baltajiem lāčiem.
Baltais lācis ir lielākais sauszemes plēsējs uz planētas. Tā ķermeņa garums sasniedz trīs metrus. Mātīte sver 200–300 kilogramus, bet tēviņš var svert pat 500. Ir zināmi gadījumi, kad tēviņi svēra veselu 800 kilogramus. Aptuveni tikpat sver maza vieglā automašīna. Piemēram, SmartFortwo.
Baltais lācis patiesībā nemaz nav balts, tā spalva ir caurspīdīga, un dabā tā var kļūt dzeltenīga. Siltā klimatā, piemēram, zooloģiskajā dārzā, tā var kļūt pat zaļa. Tas ir tāpēc, ka baltā lāča spalvas matiņi ir dobi iekšpusē. Un tajos var uzkrāties mikroskopiskas aļģes.
Baltais lācis ir vienīgais sauszemes zīdītāju veids, kas pielāgojies dzīvei uz jūras ledājiem. Tāpēc to sauc par jūras zīdītāju. Latīņu valodā tas tiek saukts par Ursus maritimus, kas nozīmē "jūras lācis".
Baltie lāči neiet ziemas miega, bet mātītes tomēr ierokas alās un tur dzemdē pēcnācējus, alu viņas veido sniega sanesumos. Viņas dodas uz alu novembrī un iznāk ārā martā-aprīlī. Un visu šo laiku lāču mātīte dzīvo tikai pateicoties tauku rezervēm.
Jaunizceptie lāču bērni sver tikai 600 gramus! Viņi sāk redzēt un dzirdēt mēnesi pēc dzimšanas. Kad lāči iznāk no alām, lāču bērni iet kopā ar māti 2,5–3 gadus un tikai tad sāk dzīvot patstāvīgi.
Atstāt komentāru