Papildus putniem ir arī citi dzīvnieki, kas spēj lidot, lai gan daudzi no tiem tikai plāno, nevis aktīvi māj ar spārniem. Starp tādiem ir, piemēram, lidojošās zivis, kas paātrinās zem ūdens un pēc tam, izmantojot spārnu formas peldspuras, slīd gaisā. Dažreiz tās var plūst līdz 45 sekundēm, lai izvairītos no plēsējiem.
Lidojošās vardes, īpaši melnās kājas vārnas, izmanto starp pirkstiem esošās membrānas, lai plānotu no augstuma, tādējādi pārvarot līdz 15 metriem.
Lidojošie žurkas — apmēram piecdesmit zīdītāju sugas — ir aprīkoti ar ādas membrānām starp ekstremitātēm, kas ļauj viņiem veikt plūstošus lēcienus starp kokiem.
Patiesais aktīvais lidojums, nepārtraukti mājot ar spārniem, ir raksturīgs tikai sikspārņiem — lidojošām pelēm. Tie demonstrē augstu manevrētspēju, pateicoties plānas ādas spārniem un daudziem locītavām.
Ne mazāk iespaidīgs ir lidojošo kukaiņu klase: simtiem tūkstošu sugu — no mušām līdz bitēm — izmanto īpašas muskuļu grupas un struktūras, kas ļauj viņiem pacelties un uzturēties gaisā. Šie radījumi spēlē galveno lomu ekosistēmās, nodrošinot augu apputeksnēšanu un kaitēkļu populāciju kontroli.
Atstāt komentāru