Kas palīdz sugu izdzīvošanai — drosme vai piesardzība?
Zinātnieki veikuši lielāko pasaulē pētījumu par putnu bailēm. Plaša mēroga eksperimentā, kurā piedalījās 136 putnu sugas no sešiem kontinentiem, speciālisti noskaidroja, kāpēc daži putni drosmīgi izmēģina jauno, bet citi izrāda ārkārtīgu piesardzību. Šo atšķirību — starp drosmi un nedrošību — zinātnieki sauc par neofobiju, tas ir, bailēm no jaunā. No šī rakstura lielā mērā atkarīgs, cik veiksmīgi suga spēs pielāgoties straujām izmaiņām pasaulē. Pētījums publicēts žurnālā PLOS Biology.
Darbu vadīja starptautiska komanda, ko vadīja doktore Reičela Millere projekta ManyBirds ietvaros. Eksperimenta būtība bija vienkārša: putniem piedāvāja ierastu kārumu — vispirms vienatnē, bet pēc tam blakus svešam priekšmetam. Tas varēja būt spilgti rotaļlietas vai mīkstu materiālu gabali, kas nekādi neatgādināja plēsējus. Reakcija bija atšķirīga: daži indivīdi, piemēram, vanagi vai fazāni, uzreiz pielet pie barības, bet citi, piemēram, flamingi, ilgi palika nedroši. Tieši aizkavēšanās pirms pieejas pie barības parādīja bailes līmeni.
Uzvedības analīze 1439 putniem atklāja skaidras likumsakarības. Galvenie faktori, kas ietekmēja drosmi, izrādījās uztura raksturs un migrācijas tendence. Suģes, kas barojas ar ierobežotu barības klāstu, bija bailīgāki. Savukārt visēdāji "universāļi" izrādīja vairāk drosmes. Pārlidojošie putni, kas bieži sastop jaunas vietas, arī demonstrēja paaugstinātu piesardzību — iespējams, tas ir aizsargājošs evolūcijas mehānisms, kas sargā viņus no svešām draudēm.
«Neofobijai ir savas priekšrocības un trūkumi,» skaidro doktore Millere. «Šādas reakcijas var pasargāt indivīdu no potenciālajiem riskiem, bet tās var arī ierobežot iespējas izmantot jaunus resursus, piemēram, nezināmu pārtiku vai ligzdošanas vietas.»
Šis līdzsvars ir ārkārtīgi svarīgs izdzīvošanai. Pārlieku modrās sugas var izvairīties no indēm un slazdiem, bet tajā pašā laikā zaudē spēju pielāgoties dzīvei pilsētās un cilvēka mainītās zemēs. Mainīgā klimata un aktīvās pilsētu paplašināšanās apstākļos šāda elastība kļūst par izdzīvošanas atslēgu.
Interesanti, ka bailes izrādījās «lipīgas». Putni, kurus testēja grupā, ilgāk neizšķīrās pieiet pie barības nekā tie, kas bija vieni. Sociālie signāli spēlēja lielu lomu: viena nervoza indivīda rīcība varēja likt visai barai būt piesardzīgākai. Pētnieki arī atklāja, ka neofobija ir noturīga iezīme. Putns, kas vienreiz izrādījis piesardzību, parasti uzvedas tāpat arī pēc dažām nedēļām.
Uz drosmi ietekmēja arī citi faktori. Putni, kas visu gadu sargā savu teritoriju, bija piesardzīgāki nekā sezonālie. Vienkāršu, atklātu ainavu iemītnieki lēnāk apguva jauno nekā sarežģītu meža ekosistēmu iemītnieki. Savukārt mājputni, kas dzīvo prognozējamos apstākļos, gandrīz neizrādīja bailes.
Atstāt komentāru