Biologi to izskaidroja ar konverģento evolūciju.
Zinātnieki noskaidroja, ka koalas ir unikālu rakstu īpašnieki, kas ir gandrīz neatšķirami no cilvēka pirkstu nospiedumiem. No malas koalās nav nekā kopīga ar cilvēkiem. Viņi stundām ilgi guļ, pieķērušies eikaliptam, un ar neticamu pacietību pārkož lapas. Tomēr tuvāk aplūkojot, biologi atklāja griezumus, kas ir savīti sarežģītās spirālēs uz viņu pirkstu galiem. Kā izrādījās, šie raksti ir gandrīz pilnīgs mūsu pirkstu nospiedumu analogs, raksta Earth.com.
Jāatzīmē, ka koalas ir starp retajām dzīvnieku sugām, kas bija uz izmiršanas robežas, taču cilvēki laikus sāka atjaunot viņu populāciju. Austrālijā dzīvo citas kabatas dzīvnieku sugas. Iepriekš mēs rakstījām, kāpēc tik daudz neparastu sugu ir vienā kontinentā.
Kā iznāca, ka dzīvniekam, kura evolūcijas ceļš ir šķīries no mūsu vairāk nekā pirms 100 miljoniem gadu, ir tāda pati unikāla iezīme? Šis nelielais atklājums lika ekspertiem pārskatīt ierastās izpratnes par evolūciju un par to, kādam nolūkam vispār ir šie raksti.
Ilgu laiku tika uzskatīts, ka galvenā pirkstu nospiedumu funkcija ir uzlabot saķeri. It kā tieši griezumi palīdz mums stingri turēt instrumentus un kāpt pa virsmām. Tomēr biologists Rolands Ennos pierādīja, ka viss nav tik vienkārši. Viņa pētījumi parādīja, ka ribota virsma var pat samazināt berzi.
Vēlākie pētījumi atklāja citu svarīgu funkciju — mitruma kontroli. Kad mēs pieskaramies kaut kam, sviedri caur porām vienmērīgi sadalās pa šiem griezumiem. Tas neļauj pirkstiem kļūt ne pārāk sausiem, ne pārmērīgi slideniem.
«Šis dubultais mitruma kontroles mehānisms deva primātiem evolūcijas priekšrocību,» skaidroja pētnieks Maiks Adams. «Tas apveltīja viņus ar spējām manipulēt ar priekšmetiem un pārvietoties, kas nav pieejamas citiem dzīvniekiem.»
Bet tas vēl nav viss. Izrādījās, ka pirkstu nospiedumi darbojas kā taustes pastiprinātāji. Fizikāļi noskaidroja, ka griezumi pastiprina vibrācijas, kad mēs pārvietojam pirkstus pa raupjām virsmām. Šie mikroskopiskie signāli sasniedz nervu galus, ļaujot atšķirt sīkas nelīdzenumus.
Biologs Maciejs Hennebergs no Adelaidas Universitātes (Austrālija), pētot koalas, izdarīja negaidītu atklājumu. Viņa kājās viņš atklāja sarežģītas cilpas un spirāles. Raksti bija tik līdzīgi cilvēka pirkstu nospiedumiem, ka teorētiski tos varētu sajaukt zem mikroskopa.
Kāpēc koalām vispār ir tādi nospiedumi? Atbilde slēpjas parādībā, ko biologi sauc par konverģento evolūciju. Tas ir, kad neradniecīgas sugas, dzīvojot līdzīgās apstākļos, neatkarīgi viena no otras iegūst vienādas iezīmes. Klasisks piemērs ir aerodinamiskā ķermeņa forma haizivīm un delfīniem, kas ir ideāli pielāgota ātrai peldēšanai.
Hennebergs pieļāva, ka pirkstu nospiedumi attīstījās koalām, lai tās varētu uzmanīgi kāpt pa plānām eikalipta zarām un plūkt maigas lapas. Berze un īpaša jutība, ko sniedz griezumi, palīdz dzīvniekiem saglabāt līdzsvaru un veikt smalkas kustības.
Interesanti, ka koalu tuvākajiem radiniekiem — vombatiem un kengūriem — tādu rakstu nav. Tas apstiprina, ka šāda pielāgošanās radusies tieši koalām kā atbilde uz viņu specifisko dzīvesveidu.
Atstāt komentāru