Parastais hipopotams jeb hipopotams ir liels zīdītājs no zīdītāju kārtas, kas pieder pie hipopotamu dzimtas. Parasti pieauguša tēviņa svars ir aptuveni 3 tonnas, bet dažiem indivīdiem tas sasniedz 4 tonnas, kas ir salīdzināms ar pāris apvidus automašīnām. Starp sauszemes dzīvniekiem hipopotams dalās ar degunradzi otro vietu pēc masas, atpaliekot tikai no ziloņa.
Iepriekš dzīvotnes ietvēra praktiski visu Āfrikas teritoriju. Tagad dzīvnieks sastopams tikai uz dienvidiem no Sahāras, apmetoties pie saldūdens ūdenstilpēm.
Ko hipopotami ēd dabā
Neskatoties uz to, ka hipopotams dzīvo pusūdens dzīvesveidu un lielāko daļu laika pavada ūdenī, aļģes viņš neēd.
Ar nakts iestāšanos viņš iznāk uz sauszemes un ganās, apēdot apmēram 40–70 kg ūdenī augošo un sauszemes zāles, kas veido nedaudz vairāk par 1% no pieauguša indivīda kopējā svara. Šiem dzīvniekiem nav nepieciešams vairāk, jo, pateicoties milzīgajai zarnu garumam (līdz 60 m), pārtika tiek labāk sagremota nekā, piemēram, ziloņiem.
Vai hipopotami ēd gaļu
Ilgu laiku tika uzskatīts, ka hipopotams ir liels zālēdājs, taču 2015. gadā starptautiska zinātnieku grupa apstiprināja, ka viņš regulāri barojas ar citu dzīvnieku gaļu. Šādu secinājumu biologi izdarīja, izpētot cūku mēra epidēmijas cēloņus hipopotamos, kas dzīvo Ugandas un Zambijas teritorijā.
Viņu mirstība no šīs slimības izrādījās piecus–desmit reizes augstāka nekā citiem lielajiem zālēdājiem. Skumjā statistika lika zinātniekiem pieņemt, ka cūku mēris var iekļūt hipopotamu organismā ar gaļu, ko viņi patērē.
Iepriekš jau bija ziņojumi par to, ka savvaļā hipopotams uzbrūk gazelēm, antilopēm un ēd līķus. Tagad zinātnieki uzskata, ka uz diētas maiņu viņš pāriet gadījumā, ja organismā trūkst minerālvielu.
Ko hipopotami ēd zooloģiskajā dārzā
Gūstot nebrīvē, hipopotamu ēdienkarte ietver augļus, dārzeņus un citu augu pārtiku. Turklāt viņiem dod speciālus barības maisījumus.
Bet gaļu nē, viņi netiek baroti.
6 interesanti fakti par hipopotamiem
Dzīvnieka ādā atrodas daudz speciālu dziedzeru, kas izdala sarkanu noslēpumu. Tas darbojas kā saules aizsargkrēms, aizsargājot ādu no izžūšanas un plaisāšanas. Tāpēc saulē hipopotams kļūst rozā.
Hipopotami ir tuvākie radinieki vaļiem. Abi veidi radās no kopīga priekšteča, kurš bija sauszemes un dzīvoja apmēram pirms 55 miljoniem gadu.
Dzīvnieka ādā atrodas daudz speciālu dziedzeru, kas izdala sarkanu noslēpumu. Tas darbojas kā saules aizsargkrēms, aizsargājot ādu no izžūšanas un plaisāšanas. Tāpēc saulē hipopotams kļūst rozā.
Hipopotams ir viens no visātrākajiem dzīvnieku pasaules pārstāvjiem: uz sauszemes viņš spēj attīstīt ātrumu 30–40 km/h, ūdenī — 13 km/h.
Hipopotams var atrasties zem ūdens apmēram divas minūtes. Iegremdējoties, dzīvnieka nāsis automātiski aizveras, bet iznirstot — atveras.
Hipopotama rēciens ir salīdzināms ar pērkona grāvienu: tā jauda sasniedz 110 decibelu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru