Strausu putni nemāk lidot, bet ir apmetušies kontinentos — zinātnieki noskaidrojuši, kā 0 168

Desmitgadēm zinātnieki lauza galvas par vienu mīklu. Kā lielie nelidojošie putni — strausi, emu, kazuāri, kivi un nandu — nonāca dažādos kontinentos, ko šķir okeāni? Visi tie pieder vienai senai putnu grupai, bet apdzīvo Āfriku, Austrāliju, Dienvidameriku un Jaunzēlandi. Izrādījās, šo putnu senči bija lieliski lidoņi.

Ilgu laiku pastāvēja teorija, ka putni apdzīvoja seno superkontinentu Gondvānu. Kad tas sadalījās apmēram pirms 160 miljoniem gadu, zemes gabali aiznesa dažādus faunas pārstāvjus. Tomēr ģenētiskie pētījumi parādīja, ka šo putnu evolūcijas sadalīšanās notika daudz vēlāk, kad kontinentus jau sen šķīra okeāni. Starptautiskās zinātnieku komandas pētījumu publicēja žurnālā Biology Letters.

Lai noskaidrotu patiesību, zinātnieki pievērsās senās putnu grupas — litornītu — fosilijām. Šie putni, atšķirībā no saviem mūsdienu radiniekiem, prata lidot. Viņi dzīvoja paleogēnā periodā, no 66 līdz 23 miljoniem gadu atpakaļ. Atslēga atminējumam bija lieliski saglabājusies putna Lithornis promiscuus fosilija, kas atrasta Vašingtonā (ASV).

„Tā kā putnu kauli parasti ir trausli, tie bieži saplīst, kad fosilējas. Bet šis kauls nesaplīsa un saglabāja savu sākotnējo formu,” uzsvēra pētījuma autore Klāra Uidrig no Smitsona Nacionālā dabas vēstures muzeja (ASV).

Pateicoties šādai saglabāšanai, pētnieki spēja skenēt putna krūšu kaulu, pie kura bija piestiprināti lidošanas muskuļi. Analīze parādīja, ka litornīti bija spējīgi ilgstošam mājojošam lidojumam vai plānošanai lielos attālumos. Viņi ne tikai pacēlās, lai izglābtos no plēsēja, kā to dara viņu mūsdienu radinieki tinamu, bet varēja pārvarēt ievērojamus attālumus. Tas izskaidro, kā viņi varēja šķērsot ūdens šķēršļus un apmesties dažādos kontinentos.

Bet, ja viņu senči tik labi lidoja, kāpēc strausi un emu šodien staigā pa zemi? Zinātnieki sniedz vienkāršu skaidrojumu.

„Putni parasti zaudē spēju lidot divos apstākļos: ja viņi var iegūt pārtiku uz zemes un viņiem neapdraud plēsēji,” saka Uidrig.

Pēc dinozauru izmiršanas apmēram pirms 65 miljoniem gadu lielu plēsēju gandrīz nebija palicis. Mazie zīdītāji nepārstāvēja nopietnu apdraudējumu lielajiem putniem. Tas radīja ideālus apstākļus, lai atteiktos no lidojuma — enerģētiski ļoti dārga pārvietošanās veida.

Atbrīvoto enerģiju putni novirzīja citu īpašību attīstībai. Strausi un nandu kļuva par skrējējiem čempioniem. Kazuāri pārvērtās par spēcīgiem un dažreiz bīstamiem putniem, kas spēj aizstāvēt sevi. Kivi pielāgojās dzīvei Jaunzēlandes mežos.

Tādējādi strausu izplatīšanās mīkla ir atrisināta. Viņi neizklīda uz peldošiem kontinentiem, bet paši ieradās uz tiem, kad viņu senči vēl valdīja lidošanas mākslā.