Švinka starp nepadarītajiem darbiem satiksmes ministra amatā min Ostu likumu un sabiedriskā transporta jautājumus 0 67

Švinka aģentūrai LETA sacīja, ka ir paškritisks attiecībā uz dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pārvaldību, jo tas ir milzīgs projekts, kurā pārmaiņas un uzlabojumi virzās lēni, tādēļ "vienmēr var labāk".

Tāpat viņš sacīja, ka ļoti smags un grūts stāsts nozarei ir sabiedriskais transports. Švinka pauda viedokli, ka vēsturiski ir pieļautas kļūdas, noslēdzot ilgtermiņa līgumus ar privātajiem pārvadātājiem, kurus nav iespējams izpildīt. Tādējādi uzņēmēji katru gadu prasa papildu finansējumu ar dažādiem argumentiem, kurus ir grūti saskaņot.

"Tas ir liels, sarežģīts darbs, ko esmu mēģinājis atrisināt, atrodot naudu digitalizācijai, lai varētu precīzāk apkopot datus. Pasažieru skaitītāji un kasu sistēmas tiks ieviestas nākamajā gadā. Varbūt man līdz galam neizdevās sakārtot šo sabiedriskā transporta jautājumu, ko sabiedrība būtu pelnījusi tieši reģionālo autobusu pārvadājumu ziņā," teica Švinka.

Tāpat viņš norādīja, ka satiksmes ministra amatā neizdevās pieņemt Ostu likumu. Viņš atzīmēja, ka pērn Ministru kabinets pieņēma Ostu likumu, bet Saeimā tika iesniegti ļoti daudz priekšlikumu, kas bija pretrunīgi, tādēļ neizdevās vienoties par kopīgu redzējumu. "Vēl joprojām Rīgas un Ventspils ostas ir pagaidu situācijā, un nav izdevies panākt skaidru redzējumu, kur pašvaldības varētu iesaistītas ostu darbā. Tas bija mans mērķis, ko gribēju panākt," norādīja ministrs.

Komentējot, kādi būs jaunā satiksmes ministra galvenie uzdevumi, Švinka sacīja, ka šo četru mēnešu laikā līdz vēlēšanām satiksmes ministram ikdienā ir cieši jāseko līdzi visām jomām gan ceļiem, gan dzelzceļam, gan ostām.

Vienlaikus viņš sacīja, ka līdz maija beigām Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" ir jāiesniedz biznesa un stratēģiskais plāns. "Ja es būtu ministrs, kritiski iepazītos ar šo plānu un vērtētu, vai kaut kas ir jāprecizē, lai tālāk ar to varētu iepazīstināt Ministru kabinetu," piebilda Švinka.

Tāpat viņš atzīmēja, ka personīgi seko līdzi piešķirtajam "airBaltic" aizdevumam un naudas plūsmas datiem, kā arī izteica cerību, ka arī jaunais ministrs kritiski tam sekos līdzi, lai "airBaltic" virzītos uz labāko rezultātu. ""airBaltic" jāpaliek kā spēcīgam nacionālam pārvadātājam, bet ir jābūt arī lielai atbildībai un drosmei kritiski pieņemt lēmumus, lai uzņēmums būtu pašpietiekams," uzsvēra Švinka.

Viņš arī pauda, ka "Rail Baltica" projektā ir jābūt skaidram redzējumam attiecībā uz pamattrases būvniecību, tiltu pār Daugavu, finansējumu nākamajam daudzgadu budžetam no Eiropas, kā arī pēc plāna jāseko līdzi Rīgas Centrālās stacijas un lidostas savienojuma būvniecībai.

Švinka kā lielākos sasniegumus autoceļu jomā minēja Salacas tilta pārbūvi Salacgrīvā, Daugavpils Vienības tilta sakārtošanu, Sēlijas poligona ceļa no Daudzevas līdz Sunākstei pārbūvi, kā arī vairāku reģionālo autoceļu sakārtošanu.

Savukārt dzelzceļa jomā kā lielākos sasniegumus viņš minēja modernizācijas darbus, līdzekļu pārdalīšanu vairāk nekā 40 gājēju pāreju izveidei, šķērsojot dzelzceļa sliedes, un BEMU vilcienu projektu. Aviācijas jomā Švinka atzīmēja, ka Rīgas lidostā ir stiprinātas pretdronu sistēmas, notiek jaunā gaisa satiksmes vadības torņa izbūve, kā arī ir stiprināta sadarbība ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS).

Attiecībā uz "airBaltic" viņš uzsvēra, ka ir izdevies mainīt aviokompānijas pārvaldību, veikt izmaksu kontroli un optimizāciju, kā arī notiek darbs pie jaunā biznesa plāna, lai tālāk virzītos uz finanšu sakārtošanu un skaidru redzējumu, kā "airBaltic" kļūt pašpietiekamam.

"Savukārt "Rail Baltica" projektā pagājušajā gadā tika sākta pamattrases būvniecība, kur pirmajos 30 kilometros notiek būvniecība un 52 kilometros ir iezīmēts konkrēts finansējums. Tālāk Eiropai varam parādīt skaidru virzību uz priekšu, kā arī esmu virzījis izvērtējumu, kur pērn tika piesaistīts ārējais konsultants, lai izvērtētu gan noslēgtos līgumus, iepirkumus un saistības, lai uzlabotu pārvaldību un mazinātu izmaksas," skaidroja Švinka, vienlaikus piebilstot, ka izvērtējums tiks pabeigts šovasar.

Viņš apliecināja, ka plāno atgriezties Saeimā. Tādējādi Saeimas deputāta mandātu zaudēs Līga Rasnača (P).

LETA jau vēstīja, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) 14. maijā paziņoja par atkāpšanos no valdības vadītājas amata. Šāds lēmums pieņemts pēc nesaskaņām ar koalīcijā ietilpstošajiem "Progresīvajiem", kuri 13. maijā aicināja Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi.

"Progresīvie" paziņoja, ka valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju, un šādā situācijā pastāv divas iespējas - Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību.

Tāpat ziņots, ka četras partijas, kuras "Apvienotā saraksta" (AS) politiķa Andra Kulberga vadībā mēģina veidot jauno valdību, ir sadalījušas atbildības jomas.

Konkrētus ministru kandidātu vārdus Kulbergs solīja nosaukt otrdien, bet atsevišķas partijas jau tos atklājušas.

No Kulberga pārstāvētā AS finanšu ministra amatam varētu tikt virzīts Māris Kučinskis, tieslietu ministra amatam - Edvards Smiltēns, savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju varētu vadīt Edgars Tavars, liecina neoficiālā informācija.

Šīs trīs ministrijas jaunajā valdībā nonāks AS pārziņā, lai gan līdz šim tās vadījuši redzami "Jaunās vienotības" (JV) politiķi.

Savukārt no JV jaunajā Ministru kabinetā amatus saglabās ārlietu ministre Baiba Braže un veselības ministrs Hosams Abu Meri. Aizsardzības ministra amatam paredzēts virzīt Nacionālo bruņoto spēku pulkvedi Raivi Melni, bet par satiksmes ministru kļūtu līdzšinējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, noskaidroja LETA.

Nacionālā apvienība (NA) jaunajā valdībā vadītu Izglītības un zinātnes, Kultūras, Iekšlietu, kā arī Klimata un enerģētikas ministriju. Partijas valde ministru amatiem izvirzījusi attiecīgi Saeimas deputātus Ilzi Indriksoni, Nauri Puntuli, Jāni Dombravu un Jāni Vitenbergu.

Savukārt no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdībā amatus varētu saglabāt ekonomikas ministrs Viktors Valainis un labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, bet zemkopības ministra amatam plānots virzīt Saeimas deputātu, bijušo labklājības ministru Uldi Auguli.

Amatu saglabās pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.