Ēģiptes ekonomika grimst tumsā 0 62

Kairas centrā, kur kafejnīcas parasti ir pilnas visu nakti un automašīnu plūsma klusē teju tikai rītausmā, ielas tagad tukšojas ievērojami agrāk nekā parasti.

Tūlīt pēc vakara lūgšanas veikalu īpašnieki nolaida slēģus, un garie prospekti, kas vēl nesen bija spoži apgaismoti, tagad grimst puskrēslā sakarā ar ielu apgaismojuma samazināšanu.

Ēģiptes galvaspilsētai, kas bija slavena ar savu naktsdzīvi, tas ir ļoti neierasts skats. Pēc varasiestāžu rīkojuma iestādēm tagad jāslēdzas agrāk, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu. Tam iemesls ir ASV un Izraēlas karš pret Irānu, kas sarežģījis piekļuvi enerģētiskajiem resursiem.

Šomēnes Ēģiptes premjerministrs Mustafa Madbuli paziņoja, ka valsts izdevumi enerģijas importam kopš kara sākuma ir pieauguši vairāk nekā divas reizes. Tā dēļ valdībai nācās paaugstināt degvielas cenas, palielināt sabiedriskā transporta tarifu un palēnināt darbu pie vairākiem valsts projektiem, lai mazinātu spiedienu uz budžetu.

Situāciju Ēģiptē pasliktina tas, ka liela daļa sabiedriskās dzīves un tirdzniecības šajā valstī notiek tieši tumšajā diennakts laikā.

«Tiklīdz beidzas dienas pēdējā lūgšana, Kaira burtiski pārvēršas, pilsētai rodas īpaša atmosfēra», — saka kafejnīcas īpašnieks prestižajā Māadi rajonā Saieds Zaama. Tomēr tagad aina ir daudz skumjāka, viņš norāda: «Vienkārši paskatieties apkārt — ielas tagad izskatās gandrīz tāpat kā pandēmijas laikā».

Līdz deviņiem vakarā viņa kafejnīca jau jūtami iztukšojas, kaut agrāk apmeklētāji šeit kavējās līdz vēlai naktij. «Kairiešu dzīve lielā mērā norit kafejnīcās», — saka Zaama. «Šeit cilvēki strādā, tiekas, apspriež darījumus, veido attiecības».

Karš arī pastiprinājis slogu valstij, kur jau tā pastāv problēmas ar vāju valūtu un augstu valsts parādu. Degvielas sadārdzināšanās veicina inflāciju. Pašlaik Ēģiptē gada inflācija pārsniedz 13 %, lai gan tas ir ievērojami zemāks nekā rekordlīmenis 2023. gada septembrī, kad tā sasniedza 38 %.

Daudzas kompānijas jau saīsina darba dienu, lai taupītu elektroenerģiju. Zaamas kafejnīcā darbiniekus pārcēla uz maiņu grafiku.

«Šobrīd vismaz puse darbinieku vienu dienu sēž mājās, bet nākamajā nāk uz maiņu», — saka viņš.

Grūti klājas kinoteātriem, kāzu zālēm un sporta klubiem. Piemēram, vienā no sporta zālēm dienvidu Māadi rajonā daļa klientu atteicās no abonementiem sakarā ar saīsināto darba grafiku: kad sporta zāle slēdzas, daudzi apmeklētāji tikko beidz darbu.

«Mēs esam zaudējuši daļu klientu», — sacīja pārdošanas menedžeris Samehs Mohameds, piebilstot tomēr, ka elektrības rēķins samazinājies.

Huseins Galāls, kurš vada aksesuāru veikalu, saka, ka ieņēmumi strauji samazinājušies, kamēr izdevumi palikuši nemainīgi. «Ja agrāk dienā varēja nopelnīt tūkstoti Ēģiptes mārciņu (18,3 ASV dolāru), tagad labi, ja izdosies pieci simti», — viņš saka.

Neskatoties uz smago situāciju, varas iestādes cenšas rīkoties piesardzīgi, baidoties kaitēt tūrismam — vienam no galvenajiem valūtas ieņēmumu avotiem Ēģiptei. 2025/26 finanšu gadā ieņēmumi no tūrisma sasniedza 17,1 miljardu dolāru. Tāpēc jaunie ierobežojumi skāruši tūrisma rajonus daudz mazākā mērā.

Ēģiptes Tūrisma ministrija paziņoja, ka reģiona nestabilitātes dēļ tuvākajam periodam jau novērojama «relatīva rezervāciju palēnināšanās», lai gan varas iestādes cenšas nepieļaut masveida kritumu valsts pievilcībā.