Vērtējot Nacionālās apvienības (NA) sagatavoto Ekonomiskās drošības likumprojektu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina paredzēt risinājumus, kas mazinātu regulējuma apiešanas riskus.
LTRK vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai norāda, ka LTRK atbalsta iniciatīvas, kas vērstas uz Latvijas ekonomiskās drošības stiprināšanu un risku mazināšanu darījumos ar augsta riska valstīm. Vienlaikus LTRK norāda uz atsevišķiem aspektiem, kas būtu papildus izvērtējami, lai nodrošinātu regulējuma efektīvu piemērošanu praksē.
LTRK ieskatā jau sākotnēji būtu jāparedz mehānismi, kas novērš riskus, ka tiek apiets likumprojektā paredzētais 50% ieturējuma nodoklis maksājumiem uz zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām, kas praksē lielā mērā attieksies uz maksājumiem uz Krieviju.
"Pretējā gadījumā pastāv iespēja, ka darījumi tiks strukturēti caur trešo valstu uzņēmumiem, piemēram, Kazahstānā, Kirgizstānā vai citās jurisdikcijās reģistrētiem uzņēmumiem, kas faktiski ir Krievijas kapitāla kontrolē vai darbojas Krievijas uzņēmumu interesēs, tādējādi apejot regulējuma mērķi," skaidro LTRK.
LTRK ieskatā būtu apsverams risinājums paredzēt, ka nodoklis ir ieturams arī gadījumos, kad ienākuma patiesais labuma guvējs ir persona no augsta riska valsts. Šāds princips ir nostiprināts starptautiskajās nodokļu tiesībās un tiek izmantots arī nodokļu konvenciju piemērošanā, atzīmē LTRK. Vienlaikus esot jāņem vērā, ka šāda pieeja praksē var būt sarežģīti piemērojama, īpaši darījumos ar precēm, tādēļ nepieciešams rūpīgi izvērtēt tās juridisko un administratīvo īstenošanu.
LTRK aicina likumprojekta turpmākajā izstrādē īpašu uzmanību pievērst tam, lai paredzētie ierobežojumi būtu efektīvi ne tikai pēc formas, bet arī praksē, un lai regulējums jau sākotnēji paredzētu risinājumus, kas mazina tā apiešanas riskus.
Jau ziņots, ka Saeima marta sākumā nodeva vērtēšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā opozīcijā esošās NA ieceri ieviest 30% nodokļa likmi precēm, kuru izcelsme ir augsta riska valstis, pirmkārt, Krievija, vai kuras Latvijā nonāk pa riskantām piegādes ķēdēm.
Politiskais spēks aicina ieviest "ekonomiskās drošības nodokli", lai mazinātu Latvijas ekonomisko atkarību no Krievijas un vienlaikus nodrošinātu papildu finansējumu valsts drošībai.
Lai ieviestu šo nodokli, NA izstrādājusi Ekonomiskās drošības nodokļa likumprojektu, kā arī atbilstošus grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un likumā "Par nodokļiem un nodevām".
Pret šīm iecerēm Saeimā balsoja partija "Latvija pirmajā vietā" un bijušie un esošie partijas "Stabilitātei" deputāti.
NA rosinātais "ekonomiskās drošības nodoklis" paredz piemērot paaugstinātu - 30% nodokļa likmi precēm, kuru izcelsme ir augsta riska valstis, pirmkārt Krievija, vai kuras Latvijā nonāk pa riskantām piegādes ķēdēm. Iecerēts, ka nodoklis attiektos uz vairākām preču grupām, tostarp pārtikas izejvielām, minerālproduktiem, lopbarību, metāla, ķīmijas un tekstila izstrādājumiem.
NA norāda, ka, neraugoties uz Krievijas izvērsto pilna mēroga karu Ukrainā, Latvijā tieši vai caur starpniekvalstīm joprojām nonāk Krievijas izcelsmes preces, tādējādi netieši papildinot agresorvalsts budžetu. NA ieskatā šāda situācija ir nepieņemama gan no drošības, gan no morālā viedokļa.
