Krievijas tautsaimniecība palēninās, samazinās pieprasījums un algas 0 53

Krievijas IKP janvārī, bija par 2,1% mazāks nekā 2025. gada janvārī — tas ir pirmais gada griezuma kritums kopš 2023. gada marta. Eksperti skaidro lejupslīdi ar to, ka šajā janvārī bija par divām darba dienām mazāk, kā arī ar spēcīgajām salnām: to dēļ būvniecība saruka par 16%, kamēr pagājušajā janvārī bija anomāli silts un nozare pieauga par 6%.

Pat izslēdzot šos faktorus, IKP labākajā gadījumā stagnēs, uzskata eksperti: atdzisis ne tikai laiks ārā, bet arī ekonomika.

Ekonomikas dinamika bija vāja arī, ņemot vērā kalendāro faktoru, raksta analītiķi: pēc viņu vērtējuma izlaide samazinājās lielākajā daļā galveno nozaru. Turklāt janvāra samazinājums apjomā bija lielāks nekā decembra pieaugums (kas saistīts ar uzskaites īpatnībām), viņi norāda. Ņemot vērā kalendāro faktoru, situācija ir tuvāka stagnācijai, uzskata ekonomists Jegors Susins, tomēr ekonomiskā aktivitāte ir strauji palēninājusies.

Galvenais ekonomikas dzinējs — patēriņa pieprasījums — iestrēga. Pagājušajā gadā mājsaimniecību patēriņa īpatsvars IKP palielinājās no 49,7% līdz 51,1%, taču šogad tas palēninājās cenu kāpuma dēļ, ko izraisīja PVN likmju pieaugums. Kopējais mazumtirdzniecības, ēdināšanas un maksas pakalpojumu apgrozījums iedzīvotājiem janvārī gada izteiksmē pieauga par 1,9% pēc 4,1% decembrī (reālā izteiksmē, ar korekciju uz inflāciju), norāda eksperti. Reālais mazumtirdzniecības apgrozījums janvārī pieauga tikai par 0,7% gada izteiksmē pēc 3,9% decembrī, pakalpojumi palēninājās līdz 2,7% no decembra 3,8%, un tikai ēdināšanā izdevumu pieaugums paātrinājās no 9,4% līdz 15,1%.

Pēc decembra uzrāviena patēriņa pieprasījums janvārī atdzisa spēcīgāk, nekā liecināja operatīvie rādītāji (kases iekārtu dati un «Sberindekss»), norāda analītiķi. Ekonomists Sergejs Aleksašenko sauc tik vājo mazumtirdzniecības pieaugumu par pārsteigumu un pievērš uzmanību tam, ka tas «nekādīgi nesakrīt» ar krievu iedzīvotāju reālo naudas ienākumu pieaugumu pagājušajā gadā par 7,7%: «Vai arī sakrīt tikai tā, ka ienākumi pieaug tiem, kam vairs nav ko pirkt, kam viss jau ir; bet tiem, kas vēlētos dzīvot labāk, ienākumi nepieaug.»

Atalgojumu pieaugums palēninās. 2025. gada rezultātā algas reālā izteiksmē pieauga par 4,4%, taču decembrī pieaugums bija vien 2,4%. Tas galvenokārt ir bāzes efekts (daudzas kompānijas pirms ienākuma nodokļa paaugstināšanas pārcēla bonusu izmaksas uz 2024. gada decembri), bet tas tomēr liecina par ierobežotāku izaugsmes tempu, norāda Susins. Patēriņu arī ierobežo augstās kredītu likmes, piebilst Investīciju analīzes un makroekonomisko pētījumu centra ЦСР direktors Daniils Nametkins.

Ekonomiku tur virs ūdens kara rūpniecības komplekss. Analītiķi norāda, ka tradicionālais pēc decembra pieauguma rūpnieciskās ražošanas kritums šoreiz notika bez izlaides samazināšanās nozarēs ar lielu militārās produkcijas īpatsvaru:, ar sezonālo korekciju tās turpināja augt.

Savukārt pārējās nozarēs ekonomiskās aktivitātes samazinājums bija praktiski vispārējs, secina analītiķi. Nametkins izceļ lejupslīdi metalurģijā (-6,6%), ko nospiež zemas pasaules cenas un augstās kredītu likmes; autotransporta līdzekļu ražošanā (-21,3%), kurā sagrāva patērētāju pieprasījums.

Pagājušajā gadā Krievijas IKP pieauga tikai par 1% pēc 4,9% un 4,1% divos iepriekšējos gados. Šogad prognozē 1,3%, bet lielākā daļa citu prognožu nepārsniedz 1%: SVF gaida 0,8% pieaugumu, Centrālā banka — 0,5–1,5%, aptaujāto tās analītiķu konsensusa prognoze ir 1,1%, bet VŠE attīstības centra konsensuss — 0,9%.