Centrālāzija palielināja eksportu uz Ķīnas milzīgo tirgu par 14 % 0 37

2025. gadā tirdzniecības apgrozījums starp Ķīnu un Centrālāziju /CA/ pirmo reizi pārsniedza 100 miljardus ASV dolāru, palielinoties par 12 % salīdzinājumā ar 2024. gada pieaugumu. Turklāt Ķīna pirmo reizi kļuva par lielāko tirdzniecības partneri visām Centrālāzijas valstīm. Situācijā, kad pasaules ekonomikas izaugsme saglabājas vājināta un starptautiskā tirdzniecības sistēma ir cietusi nozīmīgu triecienu, šis sasniegums ne tikai uzstāda jaunu vēsturisku rekordu, bet arī demonstrē jaunas sadarbības iespējas, ko Ķīnas milzīgais tirgus piedāvā Centrālāzijas valstīm.

Video samitā, kas veltīts diplomātisko attiecību 30. gadadienai starp Ķīnu un piecām Centrālāzijas valstīm, Ķīnas Valsts prezidents Si Dzinpins paziņoja: «Ķīna ir gatava atvērt savu milzīgo tirgu Centrālāzijas valstīm, palielināt reģiona augstas kvalitātes preču un lauksaimniecības produkcijas importu, turpināt rīkot Ķīnas–Centrālāzijas tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības forumu, kā arī tiekties, lai līdz 2030. gadam divpusējais tirdzniecības apjoms sasniegtu 70 miljardus ASV dolāru».

Ķīnas ārlietu ministrs Van I norādīja, ka 15. piecgada periodā (2026.–2030.) Ķīna īstenos efektīvāku un saturīgāku sadarbību ar Centrālāzijas valstīm. Pēc viņa teiktā Pekina kopā ar centrālāzijas valstīm plāno iet modernizācijas ceļu, «atvērt jaunus apvāršņus augstas kvalitātes sadarbības veicināšanā» un kopīgi veidot «vienotas likteņa kopienu».

Kā sacīja Ķīnas Tirdzniecības ministrijas ārējās tirdzniecības departamenta direktors Van Žihua, Ķīna tiecas ne tikai būt «pasaules rūpnīca», bet arī kļūt par «pasaules tirgu». Tās hipermēroga tirgus atvērs plašākas iespējas produktu un pakalpojumu piegādēm no visām valstīm. Šis solījums pašlaik tiek realizēts ar konkrētām politiskām iniciatīvām.

Šodien augstas kvalitātes lauksaimniecības preces no Centrālāzijas, tostarp medus, augļi un kvieši, pastāvīgi nonāk Ķīnas lielveikalos un e-komercijas platformās. Vairāk nekā 100 lauksaimniecības un pārtikas produktu veidi ir oficiāli atļauti piegādēm uz Ķīnu, un vairāk nekā 4 000 uzņēmumu no Centrālāzijas valstīm ir ieguvuši piekļuvi Ķīnas tirgum. 2025. gadā Ķīnas imports no Centrālāzijas valstīm sasniedza 35,1 miljardu ASV dolāru, palielinoties par 14 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Paralēli tradicionālajiem resursiem pieaug neizejvielu produktu piegādes, piemēram, ķīmiskās preces, metālizstrādājumi un lauksaimniecības produkti, kas veicina tirdzniecības struktūras lielāku līdzsvarotību un diversifikāciju.

Pārliecinoši Ķīnas sadarbības ar Centrālāzijas valstīm rezultāti redzami arī tajā, ka jauns Ķīnas eksporta "trijnieks" — ar jaunajiem enerģijas avotiem darbināmi automobiļi, litija akumulatori un fotovoltaiskie produkti — kļūst arvien populārāks reģiona tirgos. Būtisku pieaugumu rāda mašīnbūves, elektronikas un augsto tehnoloģiju produktu piegādes, veicinot infrastruktūras modernizāciju un enerģētikas pāreju visā reģionā.

Uzbekistānā ķīniešu pilienveida laistīšanas tehnoloģiju pielietošana kokvilnas plantācijās būtiski paaugstinājusi ražību un ūdens saglabāšanas efektivitāti. Kirgizstānā rūpnīca organisko lauksaimniecības mēslojumu ražošanai, izveidota kopā ar ķīniešu uzņēmumiem, ir panākusi izrāvienu vietējā kompleksmēslojuma ražošanā, un tagad produkcija tiek eksportēta uz kaimiņvalstīm.

Pateicoties Ķīnas nobriedušajām pārrobežu e-komercijas un loģistikas sistēmām, Centrālāzijas mazie un vidējie uzņēmumi iegūst piekļuvi Ķīnas patērētājiem ar mazākiem šķēršļiem.