JV mudina noteikt radio programmu apraidi tikai latviešu valodā

Bizness
LETA
Publicēšanas datums: 27.02.2026 07:40
JV mudina noteikt radio programmu apraidi tikai latviešu valodā

Deputāts Jānis Zariņš (JV) iesniedzis priekšlikumu grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz noteikt radio programmu apraidi tikai latviešu valodā.

Izmaiņas neattiektos uz mūziku.

Priekšlikumi paredz papildināt likuma 18. pantu, nosakot, ka radio programmas apraides atļauja turpmāk izsniedzama vienīgi apraidei latviešu valodā.

Tāpat rosināts precizēt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu valodas regulējumu, nosakot, ka radio programmām jābūt latviešu valodā. Ja raidījumā iekļauti svešvalodu fragmenti, tie būtu jātulko latviski. Izņēmumi attiektos uz valodu apguvei paredzētiem raidījumiem, interaktīvām tiešsaistes pārraidēm, kā arī starptautiskas sadarbības tiešraidēm.

Grozījumu pārejas noteikumi paredz, ka jaunā kārtība stātos spēkā 2034. gada 21. janvārī. Līdz šim termiņam esošie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi varētu turpināt raidīt līdzšinējā valodā vai iesniegt priekšlikumus programmas valodas maiņai uz latviešu valodu. Ja valodas maiņa netiktu īstenota, pēc noteiktā datuma radio programmas apraides atļauja tiktu anulēta.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, vaicāts, vai ZZS šādas izmaiņas atbalstītu, aģentūrai LETA norādīja, ka ZZS Saeimas frakcijā šis jautājums vēl neesot pārrunāts.

LETA jau vēstīja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vēl pēta jautājumu par krievu valodā raidošo radio staciju darbības izbeigšanu Latvijā, izriet no komisijas vadītājas Leilas Rasimas (P) sacītā.

Rasima aģentūrai LETA sacīja, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vēstule ar aicinājumu ierobežot krievu valodā raidošās radiostacijas komisijā saņemta pirms mēneša un tajā neesot bijušas nekādas indikācijas par jautājuma steidzīgumu.

Politiķe pauda, ka komisija šobrīd esot ļoti noslogota, bijuši un joprojām ir daudzi prioritāri un steidzīgi jautājumi, piemēram, par cīņu pret bērnu seksuālu izmantošanu, par iekļaujošu civilo aizsardzību cilvēkiem ar invaliditāti. Tāpat bijuši steidzīgi grozījumi mediju jomā preses un elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumos.

Deputāte stāstīja, ka komisija uzsākusi priekšizpēti un konsultējas ar Saeimas Juridisko biroju, mediju jomas ekspertiem, ministrijām un citām pusēm par NEPLP rosināto radio frekvenču licenču jautājumu, jo bez šādiem priekšdarbiem komisija nevar to skatīt un virzīt iesniegšanai Saeimā jau kā komisijas virzītu likumprojektu.

"Tiklīdz būsim ieguvuši visaptverošu skatījumu un izpratni par šo jautājumu, tad varēsim plānot, vai un kad to izskatām un virzām tālāk Saeimā," teica Rasima.

Jau ziņots, ka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš aicina Saeimas deputātus pieņemt lēmumu par krievu valodā raidošo radio staciju darbības izbeigšanu.

Āboliņš ierakstā tviterī uzsvēris, ka Latvijai nav jāfinansē radio staciju krievu valodā darbība. Viņa traktējumā, valsts pēc būtības finansējot šādas radiostacijas, jo visas krievu valodā raidošās radio stacijas izmantojot bez maksas piešķirtās frekvences, kas ir valsts īpašums un pati vērtīgākā biznesa daļa.

Āboliņš informēja, ka pirms laika NEPLP Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iesniedza priekšlikumu pakāpeniski astoņu gadu laikā izbeigt radio staciju krievu valodā darbību. Viņš pārmet, ka komisijas vadītāja Leila Rasima (P) nav šo jautājumu iekļāvusi darba kārtībā.

Viņš arī apgalvo, ka kultūras ministres Agneses Lāces (P) vadītā ministrija šo pieeju neatbalstīja jau iepriekš un nav izrādījusi ieinteresētību diskusijām.

Āboliņš aicina pārējās Saeimas frakcijas - "Jauno vienotību", ZZS, Nacionālo apvienību, Apvienoto sarakstu, "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei", kā arī neatkarīgos deputātus, "pieiet šim jautājumam valstiski" un atbalstīt šo priekšlikumu un pārtraukt par valsts līdzekļiem uzturēt radio apraidi krievu valodā.

"Latvija ir pārgājusi uz valsts apmaksātu izglītību tikai latviešu valodā, un nav nekādu argumentu, lai vērtīgi valsts resursi tiktu tērēti informatīvās telpas uzturēšanai krievu valodā komercradio vidē," uzskata Āboliņš.

Jau vēstīts, ka no 1. janvāra anulēta krievu valodā raidošā "Latvijas Radio 4" apraides atļauja.

VĒL SADAĻĀ

LASI VĒL