Siliņa: Latvija ir smagi cīnījusies par ES 90 miljardu eiro aizdevuma panākšanu Ukrainai 0 58

"Ukrainas drosmīgie cilvēki ir pelnījuši mūsu pilnīgu un nelokāmu atbalstu," raksta premjere.

Viņa arī pauž, ka Eiropai ir jāpaliek vienotai un jāpilda savi solījumi. Vienošanās, kas panāktas līderu līmenī, vienmēr ir jāievēro un jāīsteno, uzsver Siliņa.

Jau vēstīts, ka ES ceturtdien apstiprināja 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un jaunu sankciju kārtu Krievijai.

"Strupceļš ir beidzies," pavēstīja ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa. "Krievijas kara ekonomikā pieaug spriedze, bet Ukraina saņem lielu atbalstu."

ES sūtņi trešdien vienojās apstiprināt aizdevumu un sankcijas, kad Ungārija atsauca savu veto. Trešdienas lēmums galīgi tika apstiprināts, saņemot katras bloka dalībvalsts rakstisku akceptu.

Finansējums ir paredzēts, lai segtu Ukrainas steidzamākās ekonomiskās un militārās vajadzības un ļautu valstij turpināt cīņu pret Krieviju.

Turklāt ES valstis apstiprināja arī bloka 20. sankciju paketi pret Krieviju, kuras mērķis ir izdarīt papildu ekonomisko spiedienu uz Maskavu.

Aizdevums Ukrainai bija iestrēdzis strīdā starp Kijivu un Budapeštu par apturētajām Krievijas naftas piegādēm Ungārijai un Slovākijai pa naftas vadu "Družba".

Līdzšinējais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš šomēnes parlamenta vēlēšanās cieta graujošu sakāvi, apsūdzēja Ukrainu, ka tā tīši bloķē Krievijas naftas piegāžu atsākšanu pa cauruļvadu "Družba". Kijiva noraidīja Orbāna kritiku, norādot, ka cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā Ukrainai 27. janvārī.

90 miljardu eiro aizdevums Ukrainai tiks finansēts, izmantojot kopīgi emitētas ES obligācijas kapitāla tirgos, un atbalstīts ar pieejamo rezervi bloka ilgtermiņa budžetā.

Eiropas Komisija (EK) cer līdz jūnijam izmaksāt Ukrainai 45 miljardus eiro, bet nākamgad vēl 45 miljardus eiro.

Ukrainai aizdevums būs jāatmaksā tikai tad, ja Krievija izmaksās kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem pēc kara beigām. Vienošanās arī paredz, ka gadījumā, ja Maskava neizmaksās kompensāciju par kara nodarītajiem zaudējumiem, aizdevuma atmaksai tiks izmantoti ES iesaldētie Krievijas aktīvi.

No 90 miljardiem eiro, kas būs pieejami Ukrainai, viena trešdaļa paredzēta budžeta atbalstam, bet divas trešdaļas jeb 60 miljardi eiro paredzēti ar aizsardzību saistītiem izdevumiem.

Militārais aprīkojums, kas tiks iegādāts par šiem līdzekļiem, galvenokārt būs jāiepērk no Ukrainas vai ES valstīm. Ukraina drīkstēs izmantot šo naudu militārā aprīkojuma iegādei ārpus Eiropas tikai tad, ja nepieciešamais aprīkojums nebūs pieejams Ukrainā vai Eiropas tirgū.

Saskaņā ar jaunajām ES sankcijām ES uzņēmumiem būs aizliegts remontēt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas, kas cietušas no Ukrainas uzbrukumiem. Papildu ierobežojumi noteikti arī Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes eksportam.

Sankcijas piemērotas arī uzņēmumiem, kas atbalsta Krievijas aizsardzības rūpniecību.

Sankcijas ietver turpmākus tirdzniecības ierobežojumus, kuru mērķis ir samazināt Krievijas ieņēmumus līdz pat 570 miljoniem eiro gadā, tostarp ES aizliegumus importēt metālus, ķīmiskās vielas un izejvielas.