Zinātnieki veiksmīgi noklonēja divus amerikāņu fretkas mazuļus 0 57

Pirmo reizi amerikāņu fretkas klonēšana tika veikta 2020. gadā, kad piedzima mātīte vārdā Elizabete Enna. Šī procedūra notika izmirstošo sugu aizsardzības projekta ietvaros, ko iniciēja Zivju un savvaļas dzīvības aizsardzības dienests sadarbībā ar dabas aizsardzības organizāciju Revive & Restore. Klona radīšanai tika izmantotas sasaldētas šūnas no indivīda vārdā Vilou, kas bija miris agrāk. Diemžēl Elizabete Enna nespēja kļūt par māti.

Kā ziņo izdevums IFLScience, nesen parādījās vēl divi šīs sugas kloni – Antonija un Norina.

Visi trīs kloni (Antonija, Norina un Elizabete Enna) tika iegūti no vienas sasaldētas audu parauga, paņemtas no Vilou 1988. gadā. Pētnieki cer, ka Vilou ģenētiskais materiāls palielinās ģenētisko daudzveidību starp mūsdienās dzīvojošajām fretkām, jo tas satur trīs reizes vairāk unikālu ģenētisku variāciju nekā vidējais mūsdienu rādītājs šai sugai.

Būtiska populācijas sarukšana, kas apdzīvo tikai vienu konkrētu reģionu, noved pie tā, ka visu grupu ģenētiskā daudzveidība samazinās līdz atlikušo indivīdu ģēniem. Tas var izraisīt neatgriezenisku ģenētiskās daudzveidības zudumu, padarot dzīvniekus jutīgākus pret vides izmaiņām un slimībām.

Turklāt pieaug veselības problēmu risks, kas saistīts ar inbrīdingu (tuva radniecīga krustošanās).

Saskaņā ar Nacionālo parku dienesta datiem amerikāņu fretkas ir iekļautas izzušanas draudu sarakstā, jo pieaug cilvēka darbība, izplatās slimības un tiek iznīcināti prēriju suņi, kuri veido 90% to uztura.

Ziņots, ka Antonija piedzima Smitsona institūta Dabas aizsardzības bioloģijas institūtā Virdžīnijā, bet Norina – Nacionālajā amerikāņu fretku aizsardzības centrā Kolorādo, kur dzīvo arī Elizabete Enna.

Zinātnieki plāno sākt to audzēšanu vēlāk šogad.