Kāršu mastu izcelsme 0 49

Kāršu spēļu vēsture sākās IX gadsimtā, kad Ķīnā fiksēti pirmie ziņojumi par līdzīgu spēli. Tajā laikā ķīnieši sāka izmantot atsevišķas papīra lapas grāmatām, aizstājot garos rullus, un arī viņu kārtis bija papīra taisnstūri.

Kāršu kava sastāvēja no četru mastu kārtīm: monētām, monētu auklām (senajā Ķīnā monētas nēsāja auklā), miriādēm (tas nozīmēja 10 000 monētu) un miriādes desmitiem.

Spēle nonāca Eiropā aptuveni XIV gadsimta vidū, visticamāk caur Ēģipti. Kāršu mastis jau tad bija līdzīgas mūsdienu mastīm, lai gan to nosaukumi un attēlojumi atšķīrās atkarībā no valsts.

Vācijā, piemēram, nostiprinājās mastis sirdis, zvaniņi (mazi zvani), rieksti un lapas; Itālijā — kausi, monētas, nūjas un zobeni. Krievijā izplatītās mastis — sirdis, zvaniņi, trefi un pīķi — pirmoreiz parādījās Francijā.

Bija versija, ka tās alegoriski atspoguļo viduslaiku sabiedrības kārtas — garīdzniecību, tirgotājus, dižciltīgos un zemniekus, taču tam nav precīzu vēsturisku pierādījumu. Tiek apspriests arī, ka «franču» kāršu mastis varētu būt blasfēmiski simboli, kas saistīti ar Kristus krustā sišanu.