Krievijas arktiskā ekonomika iestrēgusi ledū

Bizness
BB.LV
Publicēšanas datums: 11.02.2026 13:23
Ледокол «Адмирал Макаров» на рейде в бухте Провидения.

Gāzes pārvadājumu apjomi 2025. gadā samazinājās par 2,7% gada griezumā.

Plāns, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzīja kravu pārvadājumu palielināšanai caur Arktiku, izgāzās otro gadu pēc kārtas. 2025. gadā pa Ziemeļu jūras ceļu (ZJC) tika pārvadātas 37,02 milj. tonnu kravu — par 2,3% mazāk nekā gadu iepriekš. To rāda centra «Gekon» analīze, rezultātus citē «Kommersant». 2024. gadā pa ZJC tika pārvadātas 38 milj. tonnu kravu. Toreiz rādītājs gada laikā pieauga par 2 milj. tonnu. Tomēr saskaņā ar 2018. gadā parakstīto prezidenta rīkojumu līdz 2024. gadam pārvadājumiem caur Arktiku vajadzēja sasniegt 80 milj. tonnu, bet līdz 2030. gadam — 200 milj. tonnu.

Iegarenais — 5,6 tūkst. km garais — un piecus Arktikas jūras šķērsojošais ZJC ļauj saīsināt kuģošanas laiku līdz Āzijai par 7–10 dienām salīdzinājumā ar tradicionālo maršrutu caur Suecas kanālu. Tomēr, neskatoties uz piegādes ātrumu, joprojām ir maz to, kas vēlas sūtīt kravas caur Krievijas Arktiku. 2025. gadā ZJC kravu plūsmas bāzi veidoja Krievijas eksports (60%, jeb 22,2 milj. tonnu). SPG, naftas un gāzes kondensāta daļa tajā bija ap 83%. Piegādes nāca no projektu «Yamal SPG», kompānijas NOVATEK, «Arctic SPG-2» un Novoportovskā atradnes «Gazprom neft».

Tajā pašā laikā SPG pārvadājumu apjoms pa ZJC 2025. gadā samazinājās par 2,7% gada griezumā. Tāpat tika fiksēts naftas izkraušanas samazinājums no Novoportovskās atradnes. Pakas kravu pārvadājumi samazinājās vairāk nekā 2,5 reizes, līdz 0,41 milj. tonnu, bet ģenerālkravu, kuros iekļauj produkciju no «Nornikela», — par 2,2%, līdz 3,91 milj. tonnu.

Vienlaikus naftas produktu pārvadājumu apjoms pieauga par 43%, līdz 1,27 milj. tonnu, bet gāzes kondensāta — par 17%, līdz 1,55 milj. tonnu. Turklāt rūdu koncentrāta kravu plūsma pieauga 13,5 reizes, līdz 365 tūkst. tonnu. Taču to izskaidro 330 tūkst. tonnu dzelzs rūdas koncentrāta nosūtīšana no Murmanskas apgabala uz Ķīnu. Kopumā ZJC ostu kravu apgrozījums bija 32,5 milj. tonnu, no kuriem 29,1 milj. tonnu, jeb vairāk nekā 90%, attiecās uz Sabetta ostu.

"2026. gadā pārvadājumu apjomi pa ZJC nepārsniegs 2025. gada līmeni, jo izaugsmes avotu joprojām nav," sacīja konsultāciju centra «Gekon» vadītājs Mihails Grigorjevs. Viņš norādīja, ka, lai pilnvērtīgi izmantotu maršrutu, kas stiepjas no Karskas vārtiem līdz Beringa šaurumam, Krievijai nepieciešama sadarbība ar citām valstīm un jaunu noieta tirgu meklēšana gan austrumu — Klusā okeāna — virzienā, gan rietumu — Atlantijas — virzienā.

<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/b2-8I00n-o4?si=lr-pOilPuBEr816J" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>

VĒL SADAĻĀ

LASI VĒL