Auksti līdz kauliem: Stokholmas iedzīvotāji par gāzi maksā četras reizes vairāk nekā rīdzinieki 0 34

Cenas par elektroenerģiju un gāzi Eiropā būtiski atšķiras. Ņemot vērā pirktspējas standartus (PPS), lielākais slogs mājsaimniecībām gulstas uz Centrālās un Austrumeiropas valstīm.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā enerģijas cenas mājsaimniecībām Eiropā strauji pieauga. Aptuveni pēc gada tās stabilizējās, taču, pēc Mājsaimniecību enerģijas cenu indeksa (HEPI) datiem, joprojām ir virs pirmskrīzes līmeņa.

Izdevumi par enerģiju ir īpaši kritiski maznodrošinātajām mājsaimniecībām, kas tam tērē lielāku daļu sava budžeta. Vidēji, pēc Eurostat datiem, elektrība, gāze un citi degvielas veidi veido 4,6% no mājsaimniecību kopējiem izdevumiem ES.

Saskaņā ar HEPI, ko veido Energie-Control Austria, MEKH un VaasaETT, cenas visā Eiropā ievērojami atšķiras.

Kuras Eiropas galvaspilsētas 2026. gada sākumā maksā par elektrību un gāzi visvairāk, un kuras — vismazāk?

No 2. janvāra 2026. gada mazumtirdzniecības cenas par elektroenerģiju mājsaimniecību patērētājiem svārstījās no 8,8 c€/kWh Kijevā līdz 38,5 c€/kWh Bernē, savukārt ES vidējais rādītājs bija 25,8 c€/kWh.

Berlīne (38,4), Brisele (36,5), Dublina (36,5), Londona (36,4) un Prāga (36,4) ir vienas no dārgākajām pilsētām attiecībā uz elektroenerģijas cenām mājsaimniecībām.

Izņemot Kijevu, zemākos tarifus mājsaimniecībām piedāvā Budapešta (9,6), Podgorica (11,1) un Beļgrāda (11,6).

Kopumā Centrālās un Austrumeiropas valstu galvaspilsētās, izņemot Prāgu, elektrība ir lētāka.

Piecu lielāko Eiropas ekonomiku galvaspilsētās elektroenerģijas cenas regulāri pārsniedz ES vidējo līmeni, un 2026. gada janvāris nebija izņēmums.

Kāpēc elektroenerģijas cenas atšķiras?

Svarīgu lomu starpvalstu atšķirībās spēlē nacionālo tirgu īpatnības. HEPI pārstāvji norāda uz atšķirībām enerģijas bilancēs — atkarības pakāpi no dabasgāzes vai atjaunīgajiem resursiem, — kā arī uz iepirkumu specifiku, piegādātāju cenu stratēģijām un krustsubsīdēšanu.

Nodokļi un izmaksas par enerģijas sadali arī ir nozīmīgas. Tie var būtiski ietekmēt reitingus un galīgās cenas, kā tas redzams Vācijas galvaspilsētas piemēra.

Reitingi mainās, ņemot vērā pirktspēju

Ja cenas pārrēķina, pielāgojot pirktspējas standartiem (PPS), elektroenerģijas reitingi ievērojami mainās. PPS ir nosacīta naudas vienība, kas novērš vispārējā cenu līmeņa atšķirības un nodrošina korektāku salīdzinājumu.

Pārrēķinot uz PPS, elektroenerģijas cenas svārstās no 10,9 Oslā līdz 49 Bukarestē.

Starptautiski nozīmīgākās izmaiņas ir, piemēram, Bernē, kas no pirmās vietas eiro cenu reitingā nokrita uz 22. vietu PPS pārrēķinā. Luksemburga pazeminājās no 17. vietas eiro izteiksmē uz 26. vietu PPS, Bukareste pakāpās no 11. vietas eiro izteiksmē uz pirmo vietu PPS, bet Rīga pakāpās no 14. vietas eiro izteiksmē uz piekto vietu PPS.

Šie pavērsieni rāda, ka daudzās Austrumeiropas galvaspilsētās nominālās elektroenerģijas cenas ir zemākas, taču, ņemot vērā zemāku pirktspēju, mājsaimniecību slogs izrādās lielāks.

Savukārt Rietumeiropas un Ziemeļeiropas pilsētas var šķist dārgas nominālā izteiksmē, bet, ņemot vērā PPS, tās kļūst relatīvi pieejamākas.

Stokholma — starp dārgākajām

2026. gada janvārī mazumtirdzniecības cenas par dabasgāzi mājsaimniecībām svārstījās no 1,6 c€/kWh Kijevā līdz 35 c€/kWh Stokholmā. ES ietvaros Stokholmas cena bija vairāk nekā 13 reizes augstāka nekā Budapeštā, kur gāze maksāja 2,6 c€/kWh.

Ams­terdama ieņem otro vietu ar 17,4 c€/kWh. Tas nozīmē, ka gāze Stokholmā maksā divreiz dārgāk nekā tuvākajam konkurentam reitingā.

HEPI ziņojumā to skaidro ar Zviedrijas gāzes tirgus īpatnībām. Valstī ir tikai apmēram 77 000 mājsaimniecību gāzes patērētāju, no kuriem aptuveni 50 000 ir pieslēgti izolētam gāzes sadales tīklam Stokholmā.

Berne (15,8), Lisabona (13,8), Roma (13,6), Parīze (12,8), Vīne (12,7), Dublina (11,7) un Prāga (10,7) ir starp dārgākajām pilsētām: tur gāze maksā vairāk nekā ES vidējais līmenis 10,6 c€/kWh.