Jaunu atjaunojamo energoresursu (AER) elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam elastīgajā pakalpojumā brīvā jauda februāra sākumā bija 5860 megavatu (MW), informēja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST).
Brīvās jaudas apmērs AER attīstībai veidojas, ņemot vērā attīstītāju atbrīvotās jaudas un dažādu elektroenerģijas ģenerācijas iekārtu ražošanas profilu savstarpējo savienojamību.
Jaudu rezervēšanai pārvades tīkls Latvijā ir sadalīts piecos sektoros. Lielākā brīvā jauda - 1448 MW - ir pieejama Rīgā, seko Vidzeme ar 1308 MW. Kurzemē ir pieejami 1135 MW, Zemgalē - 1062 MW, bet Latgalē jaunu elektrostaciju pieslēgšanai ir pieejami 907 MW.
Brīvo jaudu apmērs nav mainījies kopš 2025. gada jūnija sākuma.
Informācija AST mājaslapā liecina, ka februāra sākumā AST kopumā noslēgusi vienošanos par jaunu projektu attīstību 677,5 MW apmērā, kas viss ir vēja elektrostacijām.
AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis iepriekš intervijā aģentūrai LETA skaidroja, ka elastīgajā pakalpojumā ir arī jaunas jaudas rezervācijas, bet atšķirībā no kādreizējās kārtības, kad rezervētā jauda citiem nebija pieejama, tagad garantēta rezervācija konkrētam ražotājam notiek tikai tajā brīdī, kad ir noslēgts pieslēguma līgums tīklam.
Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumiem AST reizi mēnesī pirmajā darba dienā publicē detalizētu informāciju par pieejamajām brīvajām jaudām.
Tāpat ziņots, ka Elektroenerģijas tirgus likumā noteikts, ka līdz 2026. gada beigām jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam jaudas bez maksas tiks rezervētas tikai elastīgajam pakalpojumam, kad noslēgts pieslēguma līgums jeb projekts būs gatavs būvniecības sākšanai.
Tehniskās prasības AST izsniegs visiem interesentiem, tostarp AST var izsniegt tehniskās prasības pieslēguma ierīkošanai vairākiem elektroenerģijas ražotājiem par vienu un to pašu brīvās pārvades sistēmas jaudas vienību, kā arī par pārvades sistēmas jaudas vienību, kas ir lielāka par brīvo pārvades sistēmas jaudu.
Lai novērstu tīkla pārslodzi, likuma grozījumi paredz, ka nepieciešamības gadījumā AST var jaunajiem pieslēgumiem ierobežot elektroenerģijas nodošanu pārvades tīklā līdz 10% no laika gadā, neizmaksājot kompensācijas.
AST koncerna auditētais apgrozījums 2024. gadā bija 258,607 miljoni eiro, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 22,672 miljoniem eiro. Savukārt AST mātesuzņēmuma apgrozījums 2024. gadā saruka par 2,5% un bija 154,011 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa pieauga par 31,6% un bija 14,764 miljoni eiro.
AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.
