Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu atlaišanas turpinās 0 129

Vienlaikus LDz plāno pārtraukt darba attiecības ar vēl 13 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri patlaban atrodas ilgstošā prombūtnē.

Uzņēmumā skaidroja, ka atbilstoši Darba likumam atlaišanas pabalsts šādos gadījumos netiek piemērots.

Savukārt attiecībā uz pieciem darbiniekiem Valsts drošības dienestā (VDD) ir pieprasītas atsevišķas atļaujas viņu nodarbināšanai. Pašlaik atbilde no VDD vēl neesot saņemta.

Uzņēmumā skaidroja, ka šie pieci darbinieki ir ar specifiskām kompetencēm, kuras nav pieejamas darba tirgū, un viņu apmācībai ir nepieciešams ilgs laika periods. Turklāt minētie darbinieki iepriekš esot sākuši naturalizācijas procedūru un ir ceļā uz Latvijas pilsonības iegūšanu.

LDz norādīja, ka līdz VDD atbildes saņemšanai darbinieki turpina pildīt darba pienākumus, vienlaikus tiek nodrošināti visi nepieciešamie drošības pasākumi.

Jau ziņots, ka Nacionālās drošības likumā cita starpā iekļauta norma, kas paredz, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi nedrīkst tikt nodarbināti A, B un C kategorijas kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā, ja darbs ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.

Šāda nodarbinātība ir pieļaujama tikai izņēmuma kārtā ar valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju. Minētā norma stājās spēkā 2025. gada 28. jūnijā.

Arī no Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībām atlaisti vairāki Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi

Arī no Rīgas pašvaldībai piederošajām kapitālsabiedrībām atlaisti vairāki Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Izpildot Nacionālā drošības likuma prasības, SIA "Rīgas ūdens" darba tiesiskās attiecības izbeigusi ar pieciem Krievijas pilsoņiem.

No tiem viens bija ūdensvada un kanalizācijas tīklu dienesta santehniķis, bet četri - Bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" attīrīšanas iekārtu operatori, no kuriem viens bijis pensijas vecumā.

SIA "Rīgas siltums" ir identificējusi darbiniekus, uz kuriem attiecas likuma ierobežojumi. To skaits esot neliels. Attiecībā uz dažiem darbiniekiem, kuri ir augsti kvalificēti speciālisti inženiertehniskajās jomās un nav ātri aizvietojami, sāktas konsultācijas ar drošības dienestiem, skaidroja pašvaldībā.

Tiklīdz būs pieņemti gala lēmumi, pašvaldība sola sniegt informāciju.

Savukārt Rīgas Dzemdību namā nav nodarbināti Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, Rīgas 2. slimnīca vēl apkopo informāciju un tā būs pieejama vēlāk, savukārt Rīgas 1. slimnīca ir ambulatora iestāde un nav kritiskās infrastruktūras objekts.

Arī uzņēmumi "Rīgas satiksme" un "Rīgas meži" nav kvalificēti kā kritiski svarīgs infrastruktūras objekts, līdz ar to neatbilst šī likuma prasībām.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka vairāki uzņēmumi, izpildot likuma prasības, uzteikuši darbu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvā pieejamo informāciju, pagājušā gada jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas aizliedz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem tikt nodarbinātiem vai sniegt pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā.

Kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kas ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai.

Grozījumi paredz, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi nevar tikt nodarbināti vai sniegt pakalpojumu kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā, ja pakalpojuma sniegšana ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskām iekārtām.

Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi varēs veikt darbu kritiskajā infrastruktūrā izņēmuma kārtā ar valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju.