«Bite Latvija» drošības risinājums pērn bloķējis 2,4 miljonus krāpniecisku zvanu 0 41

No bloķētajiem zvaniem 53% veikti, izmantojot neidentificējamus numurus, 46% - uzrādot zvana veicēja kļūdainu atrašanās vietu, bet 1% zvanu bloķēti, jo numurs uzrādīts kā ārvalstīs esošs, lai gan lietotājs atradies Latvijā.

Tāpat uzņēmumā atzīmē, ka kopš 2024. gada maija, kad "Bite Latvija" ieviesa attiecīgo drošības risinājumu, tas līdz 2025. gada beigām bloķējis kopumā 2,7 miljonus krāpnieku zvanu.

"Bite Latvija" iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš norāda, ka "Voice over IP" (VoIP) tehnoloģija ļauj krāpniekiem veikt zvanus masveidā, izmantojot internetu. Turklāt noziedzniekiem vairs nav jābūt augsta līmeņa profesionāļiem - pietiek ar automatizētiem risinājumiem un vienkāršiem psiholoģiskas ietekmes paņēmieniem. Nākotnē, bez tiesiska regulējuma un papildu kontroles mehānismu ieviešanas, telefonkrāpniecības apmēri turpinās augt, un to novēršana kļūs arvien sarežģītāka.

Šobrīd VoIP tehnoloģija ļauj krāpniekiem veikt lielu skaitu zvanu, izmantojot internetu - no desmitiem līdz simtiem vai pat tūkstošiem zvanu dienā. Tas ļauj īstenot krāpniecību masveidā un automatizēti, izmantojot dažādas zvanu centrāļu konfigurācijas un virtuālos numurus. Turklāt zvanu veikšana, izmantojot internetu, bieži tiek kombinēta ar tā dēvēto spoofingu - tas nozīmē, ka zvana saņēmēja ekrānā var parādīties Latvijas numurs, lai gan zvans veikts no ārvalstīm vai ar kādas tehnoloģijas palīdzību.

Eriņš atzīmē, ka šo divu metožu kombinācija ļauj noziedzniekiem īstenot telefonkrāpniecību plašā mērogā, radot upuros maldīgu uzticēšanos, ka zvans it kā nāk no valsts iestādes, bankas vai citas pazīstamas organizācijas. Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka interneta zvani nereti maršrutēti caur vairākiem starpniekiem dažādās valstīs, kas apgrūtina to patiesās izcelsmes noteikšanu.

Viena no pazīmēm, kas ļauj identificēt šādas krāpniecības shēmas, ir, piemēram, straujš zvanu skaita pieaugums, pastiprināta aktivitāte ārpus darba laika un nepamatoti garas sarunas. Šādi darbības modeļi, kas nemitīgi atkārtojas, sniedz iespēju savlaicīgi identificēt un izvērtēt potenciāli ļaunprātīgu rīcību, min Eriņš.

Viņš norāda, ka, piemēram, Lielbritānijā neatkarīgais regulators "Ofcom" ir noteicis prasības operatoriem, lai ierobežotu krāpnieciskus zvanus - īpaši gadījumos, kad zvani no ārvalstīm uzrādās kā vietējie telefona numuri. Savukārt ASV tiek ieviesta zvanu autentifikācijas sistēma "Stir/Shaken", kas palīdz pārbaudīt, vai zvanītāja numurs ir īsts, un samazina iespējas krāpniekiem viltot numurus.

Šobrīd Latvijā joprojām trūkst tiesiskā regulējuma, kas ļautu operatoriem aktīvāk un efektīvāk iesaistīties telefonkrāpniecības apkarošanā. Tikmēr Lietuvā jau kopš 2024. gada operatoriem ir tiesības automatizēti pārbaudīt īsziņās iekļautās saites - aizdomīgos gadījumos lietotāji tiek brīdināti, informācija tiek nodota Nacionālajam kiberdrošības centram un kaitīgās saites tiek iekļautas "melnajā sarakstā", turpmāk bloķējot tās, atzīmē Eriņš.

Viņš norāda, ka papildu tam pērn oktobrī stājās spēkā stingrāki drošības pasākumi tīkla savienojumu jomā, operatoriem nosakot par pienākumu bloķēt zvanus no ārvalstu operatoriem, kas nelikumīgi izmanto Lietuvas numerācijas plāna numurus, kā arī zvanus no numuriem, kuru lietošanai nav izsniegta regulatora atļauja vai kuri neatbilst viesabonēšanas nosacījumiem. Līdzīgu risinājumu ieviešana stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību pret krāpniecības mēģinājumiem arī Latvijā.

"Bite Latvija" 2023. gadā vērsās Satiksmes ministrijā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ar aicinājumu pilnveidot esošo regulējumu, taču tolaik kā galvenie šķēršļi tika minēta datu aizsardzības interpretācija un normatīvā neelastība. Tajā pašā laikā operatori ir gatavi uzņemties aktīvāku lomu iedzīvotāju drošības stiprināšanā, ja tam tiek nodrošināts skaidrs tiesiskais pamats un aktīvāka valsts iesaiste, atzīmē "Bite Latvija".

Jau ziņots, ka "Bite Latvija" 2024. gadā strādāja ar 183,75 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 1% un bija 33,712 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 44 miljoni eiro. "Bite Latvija" vienīgais īpašnieks ir Lietuvas "Bite group", kas pieder globālam aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam "Providence Equity Partners".