Uzņēmējdarbības videi šā gada lielākais izaicinājums ir Saeimas vēlēšanas, jo pieredze liecina, ka pirms tām lieli lēmumi netiek pieņemti, bet uzmanība tiek pievērsta maznozīmīgām lietām, kas ļauj izcelties politiķiem, intervijā ziņu aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.
"Uzņēmējiem tas savukārt nozīmē, ka publiskajā telpā ir liels skaļums, bet rezultāta gandrīz nav," sacīja Zariņa.
Viņa norādīja, ka gan sarunas ar LTRK biedriem, gan dažādas aptaujas liecina, ka būtiskie izaicinājumi joprojām ir uzņēmējdarbības vides regulējums, birokrātiskais slogs, darbaspēka pieejamība un darbaspēka izmaksas, kā arī finansējuma pieejamība. Vēlēšanu gads šos jautājumus atrisināt visdrīzāk nepalīdzēs.
Tāpat viņa prognozēja, ka fiskālā disciplīna visdrīzāk samazināsies, tādēļ ir žēl, ka pagājušajā gadā, strādājot pie 2026. gada budžeta, tomēr neizdevās panākt nozīmīgu izdevumu samazinājumu.
"Ja, piemēram, skatāmies uz budžeta izstrādi vai dažādiem taupības pasākumiem, par kuriem ilgtermiņā vajadzētu domāt savlaicīgi jau 2026. gada sākumā, visdrīzāk pirmsvēlēšanu gadā mēs redzēsim pretēju tendenci, ka tērēsim vairāk," prognozēja Zariņa.
Savukārt aizvadīto Saeimas darba ciklu, pēc viņas teiktā, ir raksturojuši dinamiski notikumi - karš Ukrainā un ģeopolitiskā nestabilitāte, enerģētikas cenu straujš pieaugums un šo notikumu dēļ strauji pieaugušās patēriņa cenas.
"Pēc kara sākuma Ukrainā gan uzņēmēju vidē, gan politiķiem, gan ierēdņiem domāšana pārslēdzās uz to, kā sagatavoties, cik augsts ir risks, kā to mazināt. Līdz ar to kaut kādas lietas, kuras tradicionāli notiek Saeimas četru gadu darbības posmā, pagāja maliņā. Vēl traģiskāk, ka ļoti līdzīgi notika arī iepriekšējā četru gadu posmā, jo tad bija pandēmija. Līdz ar to mēs jau faktiski astoņus gadus virkni lietu visu laiku paliekam maliņā un atkal paliekam maliņā," teica Zariņa.
Savukārt pozitīvi, pēc viņa sacītā, ir vērtējams tas, ka ģeopolitisko notikumu iespaidā visā valstī mainījās fokuss uz investīciju piesaisti un parādījās "domas skaidrība" - ja mēs būsim ekonomiski spēcīgi, ja būs ārējais finansējums, tad tas palielina mūsu drošību un mūsu ārējo partneru gatavību mūs aizsargāt, jo šeit ir viņu nauda.
Vienlaikus viņa norādīja, ka, ļoti fokusējoties uz valsts aizsardzību, otrā plānā esot palikuši civilās aizsardzības jautājumi.
"Es ar pilnu pārliecību nevaru teikt, ka Latvijas uzņēmumi ir gatavi nosacītai stundai X. Es neesmu pārliecināta, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi stundai X. Mēs kaut kā esam ļoti fokusējušies uz aizsardzības spēju un izdevumu palielināšanu, mēs esam daudz atbalstījuši Ukrainu, bet pašu mājā mēs kaut kā to gatavošanos stundai X esam piemirsuši. Nav tā, ka nekas nenotiek, bet mums būtu jābūt gatavākiem," atzina Zariņa.
Tādēļ būtu labi, ja jau tagad sāktos darbs pie nākamā gada budžeta, iespējām ietaupīt un stiprināt tieši iekšējās drošības kapacitāti, viņa sacīja.
Visu interviju lasiet LETA+: https://leta.lv/plus/4E41C0EA-F46C-402C-AE40-E318A930C266/ vai Nozare.lv: https://nozare.lv/comments/item/4E41C0EA-F46C-402C-AE40-E318A930C266/
