Nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozares uzraudzības maksas samazinātu par 57% 0 45

Atbilstoši FM rīcībā esošajiem datiem tiešās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības funkcijas nodrošināšanu, ietverot 11 darbinieku atalgojumu, ik gadu veido 390 000 eiro. Savukārt tiešās papildu izmaksas, kas rastos, šo funkciju pārņemot Latvijas Bankai, ik gadu veidotu 352 800 eiro.

FM šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu, kurā paredzētais risinājums atcelt ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences izsniegšanu un ikgadējo darbības uzraudzību. Pēc PTAC datiem, ieņēmumi no ikgadējās uzraudzības nodevas laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam svārstījās aptuveni no 1,94 miljoniem līdz 2,4 miljoniem eiro gadā, savukārt licences izsniegšanas nodeva būtiskus ieņēmumus radījusi tikai 2022. gadā - 250 000 eiro.

Ņemot vērā minētos datus, FM piedāvātais risinājums nozīmētu, ka nozares veicamās ikgadējās uzraudzības maksas samazinātos vismaz par 57% gadā, vienlaikus valsts budžetam radot negatīvu ietekmi ap 1,7 miljonu eiro apmērā gadā, ko veido atceltās valsts nodevas ieņēmumi, atskaitot PTAC attiecīgās nodaļas tiešās darbības izmaksas.

Komentējot PTAC iepriekš pausto, ka nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai valstij un komersantiem varētu izmaksāt no 3,5 miljoniem līdz astoņiem miljoniem eiro, FM vērsa uzmanību, ka aprēķinos nevar pastāvēt tik būtiska izmaksu amplitūda - no 3,5 miljoniem līdz astoņiem miljoniem eiro. FM uzsver, ka šāda piecu miljonu eiro starpība norāda uz aprēķinu metodoloģijas nepilnībām, nevis uz precīzu fiskālās ietekmes novērtējumu.

Tādējādi FM uzsvēra, ka ministrijas plānotais risinājums samazina finansiālo slogu nozarei, bet vienlaikus rada skaidri identificējamu un kvantificējamu negatīvu fiskālo ietekmi, pretēji publiski izskanējušajiem vairāku miljonu eiro izmaksu pieņēmumiem.

FM iepriekš jau norādīja, ka nebanku jeb patērētāju kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai mazinātu uzraudzības sadrumstalotību, funkciju dublēšanos. Tāpat, mainoties uzraudzības finansēšanas modelim, nozare iegūtu finansiālu ietaupījumu uzraudzības maksājumu veidā, kas varētu tikt novirzīts kreditēšanas aktivitātei.

Ministrijā norāda, ka diskusijas par patērētāju kreditētāju uzraudzības sistēmu reformu ir bijušas jau ilgstošas, un tās tika aktualizētas 2025. gada sākumā ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto Rīcības plānu investīciju piesaistei finanšu pieejamībai tautsaimniecībā, kā galveno vērtējamo problēmu nosakot administratīvā sloga samazināšanu un plašāku finanšu pieejamību.

Patlaban regulējums paredz, ka kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkciju veic trīs nacionāla līmeņa uzraudzības institūcijas - Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienests (VID), un uzraudzības intensitāte un fokuss atšķiras, ņemot vērā konkrēto finanšu pakalpojumu sniedzēju darbībai piemītošo risku.

FM skaidro, ka ir situācijas, kad, piemēram, kredītiestādes meitassabiedrībai, kura ir patērētāju kredītu sniedzēja, licenci izsniedz un uzraudzību nodrošina PTAC, bet mātessabiedrībai, proti, kredītiestādei, uzraudzību nodrošina Latvijas Banka. Tas rada uzraudzības sadrumstalotību.

Tāpat FM skaidro, ka uzraudzības sadrumstalotība novērojama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā starp subjektiem, kurus uzrauga PTAC un VID, ņemot vērā to, ka ir tādi pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus gan patērētājiem, gan juridiskajām personām, kur uzraudzības funkciju veic gan VID, gan PTAC, piemēram, "Attīstības finanšu institūcija "Altum"". Līdz ar to veidojas situācija, kad vienam kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam ir vairākas uzraudzības iestādes, kas praksē var nozīmēt arī paralēlas klātienes un neklātienes pārbaudes.

Tādēļ FM secina, ka valsts institūciju starpā finanšu un cilvēkresursi netiek efektīvi koncentrēti vienuviet, kas var norādīt uz lieku administratīvo slogu un no funkcijām izrietošu uzdevumu dublēšanos.

Līdz ar to ar piedāvāto funkciju nodošana Latvijas Bankai FM ieskatā mazinātu uzraudzības sadrumstalotību, funkciju dublēšanos, kā arī, mainoties uzraudzības finansēšanas modelim, nozare iegūtu arī finansiālu ietaupījumu uzraudzības maksājumu veidā, kas varētu tikt novirzīts kreditēšanas aktivitātei.

Apvienojot uzraudzību un patērētāju tiesību un interešu aizsardzību un negodīgas komercprakses uzraudzību vienā institūcijā, tiek panākta lielāka saskaņotība un koordinācija finanšu sektora uzraudzības jomā, īpaši situācijās, kad ir svarīga institūciju savstarpējā sadarbība, piemēram, mājokļu kreditēšanas procesos, skaidro FM.

Ministrijā norāda, ka vienotas institūcijas ietvaros iespējams ātrāk un efektīvāk identificēt problēmas, analizēt datus, izstrādāt risinājumus un ieviest politikas pasākumus. Papildus tam, sūdzību un strīdu izskatīšana vienā iestādē nodrošina gan vienotu praksi, gan ērtāku procesu patērētājiem. Tas mazina birokrātiju, paātrina lietu izskatīšanu un stiprina sabiedrības uzticēšanos finanšu sistēmas pārraudzībai kopumā, uzsver FM.

Plašāks mandāts Latvijas Bankai patērētāju aizsardzībā finanšu sektorā ļautu veidot līdzsvarotu uzraudzības ietvaru, kurā tiktu ņemti vērā ne tikai riski finanšu stabilitātei, bet arī mazināts administratīvais slogs un koncentrēti uzraudzības resursi, piebilst FM.

Jau ziņots, ka FM rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai. Savukārt PTAC uzskata, ka nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai valstij un komersantiem varētu izmaksāt no 3,5 miljoniem līdz astoņiem miljoniem eiro, bet ikgadējie zaudējumi valsts budžetam varētu sasniegt 1,5 miljonus eiro.

Tajā pašā laikā "Fintech Latvija" asociācijas ieskatā nav datu un informācijas par kādām sistēmiskām nebanku kreditētāju patērētāju aizsardzības problēmām un kā Latvijas Banka spēs patērētāju intereses pārstāvēt labāk nekā PTAC.