Ekonomikas ministrija aicina pagarināt atbalstu speciālajām ekonomiskajām zonām līdz 2050. gada beigām 0 32

Ministrijā norāda, ka līdz šim likumā ir noteikts termiņš 2035. gada 31. decembris, kas ir mazāks par desmit gadiem, un tas attiecīgi nenodrošina pietiekamu tiesisko stabilitāti un prognozējamību ne esošajām brīvostu un SEZ kapitālsabiedrībām, ne potenciālajiem investoriem.

Tādējādi EM Saeimai ir iesniegusi priekšlikumu likumprojektam "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", aicinot pagarināt atbalstu brīvostās un SEZ līdz 2050. gada 31. decembrim.

Liela mēroga ražošanas un infrastruktūras projekti pēc būtības prasa ilgtermiņa plānošanu, parasti no 15 līdz 20 gadu perspektīvā, ietverot investīciju atmaksāšanās periodu un saistību izpildi pret finansētājiem. Situācija, kad nodokļu atvieglojumu piemērošana ir ierobežota ar termiņu, kas ir būtiski īsāks par investīciju dzīves ciklu, rada nenoteiktību par projektu ekonomisko dzīvotspēju visā to darbības laikā, min ministrijā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ja Latvija vēlas nodrošināt strauju valsts izaugsmi ilgtermiņā, skaidrība par pieejamo atbalstu ir loģisks un likumsakarīgs priekšnosacījums.

Viņš arī atzīmē, ka nevar gaidīt līdz esošā atbalsta perioda beigām, lēmumi ir jāpieņem savlaicīgi. Priekšlikums nodrošināt investīciju projektu plānošanai atbilstošus termiņus palielinās Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistē.

EM uzsver, ka Latvijas kaimiņvalstīs SEZ darbības termiņi ir būtiski ilgāki, tādējādi nodrošinot augstāku tiesisko stabilitāti un prognozējamību investoriem. Piemēram, Lietuvā Kauņas SEZ darbības termiņš ir noteikts līdz 2045. gadam, savukārt Akmenes SEZ darbības termiņš līdz 2061. gadam. Esošais regulējums reģionālā mērogā nostāda Latviju nelabvēlīgākā konkurences pozīcijā ilgtermiņa investīciju piesaistē.

Priekšlikums tika apspriests 2026. gada 15. janvārī Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu operatīvajā darba grupā (LIP OG), kurā tika saņemts Liepājas SEZ, Latgales SEZ, Rēzeknes SEZ un Rīgas SEZ atbalsts nodokļu atvieglojumu piemērošanas termiņa pagarināšanai līdz 2050. gada 31. decembrim. Konceptuālu atbalstu šādam termiņa pagarinājumam LIP OG laikā pauda arī Satiksmes ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, piebilst EM.

Jau ziņots, ka Nacionālā apvienība (NA) Saeimā iesniegusi likumprojektu, kas paredz Liepājas SEZ regulējuma pagarināšanu līdz 2050. gada 31. decembrim. "Lai Liepāja spētu arī turpmāk veicināt jaunu investīciju projektu piesaisti, rosinām SEZ darbības termiņu pagarināt no šobrīd spēkā esošā 2035. gada līdz 2050. gadam, līdzīgi kā Rēzeknes gadījumā," skaidro Artūrs Butāns (NA).

NA likumprojektā norāda, ka kopš Liepājas SEZ izveides pilsētai ir piesaistītas nozīmīgas investīcijas, radītas jaunas darbavietas un stiprināta Liepājas kā industriālā un loģistikas centra loma Baltijas jūras reģionā. Tomēr pašreizējais Liepājas SEZ darbības termiņš, kas noteikts līdz 2035. gadam, ierobežojot iespējas pilnvērtīgi plānot un īstenot jaunus, apjomīgus investīciju projektus nākotnei.

Tāpat LETA vēstīja, ka Rēzeknes SEZ darbības termiņu plānots pagarināt analoģiski Latgales SEZ - līdz 2050. gada 31. decembrim.

Šos grozījumus iesnieguši Edmunds Teirumnieks (NA), Anna Rancāne (JV), Juris Viļums (AS), Viktorija Pleškāne, Valdis Maslovskis (ZZS), Jeļena Kļaviņa, Alīna Gendele (JV), Līga Kozlovska (JV), Jekaterina Drelinga, Leila Rasima (P) un Mārtiņš Felss (JV).

Anotācijā skaidrots, ka 2025. gada izskaņā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika skatīts priekšlikums par Latgales SEZ darbības termiņa pagarināšanu un priekšlikums komisijā guva politisku atbalstu. Tas savukārt rosinājis sagatavot attiecīgu likuma grozījumu par Rēzeknes SEZ darbības termiņa pagarināšanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus un vienlīdzīgu konkurenci uzņēmējdarbībai reģionā, saglabātu reģiona konkurētspēju un sekmētu sabalansētu teritorijas attīstību. Tas būtu svarīgs signāls investoriem par stabilitāti un ilgtermiņa attīstības perspektīvām Latgalē, pauž deputāti.