Mākslīgais intelekts izraisījis plašas pārmaiņas Rietumeiropas darba tirgū 0 87

Gandrīz puse eiropiešu lielajās ekonomikās plāno meklēt jaunu darbu 2026. gadā. Taču gandrīz četri no pieciem jūtas tam ne gatavi.

Jaunais gads nes jaunas cerības, un janvāris tiek uzskatīts par populāru laiku karjeras pārmaiņām. Pēc jaunākā LinkedIn pētījuma, gandrīz puse eiropiešu (47 %) plāno meklēt jaunu darbu 2026. gadā, tomēr pārliecinošs vairākums (77 %) jūtas tam ne gatavi. Tajā pašā laikā rekrūteriem ir savas grūtības: lielākā daļa saka, ka kļuvusi grūtāk atrast kvalificētus speciālistus.

Kā eiropieši kopumā vērtē darba tirgu? Un kurās valstīs darbinieki visaktīvāk meklē jaunas iespējas?

Saskaņā ar pētījumu, ko prezentēja Euronews Business, Lielbritānijā cilvēku daļa, kas plāno meklēt jaunu darbu nākamajā gadā, ir augstākā salīdzinājumā ar vēl septiņām Eiropas valstīm. Vairāk nekā puse aptaujāto Lielbritānijā atbildēja «jā», kad viņiem jautāja, vai plāno meklēt darbu 2026. gadā.

Septiņās aptaujātajās Eiropas valstīs vidējā to cilvēku daļa, kuri plāno meklēt jaunu darbu, ir 47 %.

Lielbritānija ir vienīgā Eiropas valsts, kur šis rādītājs pārsniedz pasaules vidējo — 52 % (aprēķināts, ņemot datus no 14 valstīm).

Globālās darba meklēšanas platformas Indeed dati arī rāda, ka vakances skaits Lielbritānijā joprojām ir zem pirms pandēmijas līmeņiem un viszemākais piecu lielāko Eiropas ekonomiku vidū 2025. gada beigās. Tas uzsver sīvu konkurenci Lielbritānijas darba tirgū.

Vairāk nekā puse aptaujāto Zviedrijā arī plāno meklēt jaunu darbu, un rādītājs Spānijā ir tuvs šim līmenim.

«Darba tirgus mainās strauji, un konkurence paliek augsta,» sacīja LinkedIn karjeras jautājumu eksperte Šarlotta Deivisa.

Zemākā to cilvēku daļa, kas gatavojas meklēt jaunu darbu 2026. gadā, ir Francijā. Tikai 37 % norādīja, ka plāno meklēt jaunu darbu.

Vācijā un Itālijā rādītājs ir zem Eiropas vidējā līmeņa, bet Nīderlandē tas atbilst tam.

LinkedIn pēc pieprasījuma nesniedza konkrētus skaidrojumus par atšķirībām starp valstīm. Lai gan gandrīz puse eiropiešu plāno meklēt jaunu amatu 2026. gadā, gandrīz četri no pieciem saka, ka jūtas ne gatavi darba meklēšanai. Šī sajūta ir visspēcīgāk izteikta Zviedrijā, kur 83 % ziņo, ka nav gatavi.

Līdzīgs augsts līmenis novērojams Francijā, Lielbritānijā un Vācijā: tur rādītājs ir tuvu atzīmei «četri no pieciem».

Spānijā ir zemākā to cilvēku daļa, kuri jūtas ne gatavi meklēt jaunu darbu — 67 %. Itālija un Nīderlande ir tuvas Eiropas vidējam līmenim. Pētījums arī rāda, ka aptuveni divas trešdaļas rekrūteru (66 %) saka, ka pēdējā gada laikā ir kļuvis grūtāk atrast kvalificētus speciālistus.

Aptauju veica uzņēmums Censuswide, izmantojot paraugu 10 400 respondentiem, kas strādā pilna vai daļēja darba laika nodarbinātībā. Paraugā iekļauti arī tie, kas šobrīd meklē darbu, bet nav nodarbināti (vecumā no 18 līdz 79 gadiem) šajās septiņās Eiropas valstīs.

LinkedIn Economic Graph pētnieki arī izpētīja miljonus LinkedIn lietotāju nodarbināšanas gadījumu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. jūlijam, lai aprēķinātu pieauguma tempu katram amata nosaukumam. Ar mākslīgo intelektu saistītās lomas skaidri dominē sarakstā «pieaugošās profesijas».

Francija

1. Mākslīgā intelekta inženieris

2. Mākslīgā intelekta vadītājs

3. Vides aizsardzības koordinators

Vācija

1. Mākslīgā intelekta vadītājs

2. Mākslīgā intelekta inženieris

3. Darba aizsardzības, drošības tehnikas un vides speciālists

Itālija

1. Mākslīgā intelekta inženieris

2. Mākslīgā intelekta vadītājs

3. Darba aizsardzības, drošības tehnikas un vides speciālists

Spānija

1. Mākslīgā intelekta inženieris

2. Mākslīgā intelekta vadītājs

3. Loģistikas analītiķis

Lielbritānija

1. Mākslīgā intelekta inženieris

2. Mākslīgā intelekta vadītājs

3. Pasniedzējs

Šarlotta Deivisa no LinkedIn uzsvēra, ka mākslīgais intelekts arvien vairāk ietekmē to, kā mēs strādājam, kā organizācijas pieņem darbiniekus un kā cilvēki atrod savu nākamo iespēju.