Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits 2025. gadā, visticamāk, tikai nedaudz pārsniegs 2024. gada rādītājus un sasniegs 7,2 miljonus pasažieru, sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Viņa skaidroja, ka lidostas izaugsme 2025. gadā bija mērena, tomēr, turpinoties Krievijas sāktajam karam Ukrainā, ģeopolitiskā situācija ir negatīvi ietekmējusi ienākošo tūrismu, savukārt augstā inflācija mazinājusi reģiona iedzīvotāju pirktspēju.
Tādēļ Rīgas lidosta pagājušajā gadā strādāja pie aviokompāniju piesaistes mehānismu un tarifu politikas pilnveidošanas.
Odiņa minēja, ka pērn lidosta izstrādāja attīstības plānu laika periodam līdz 2050. gadam, kas iezīmē lidostas infrastruktūras attīstības vīziju turpmākajiem 25 gadiem un attīstībai nepieciešamo teritoriju. Plāns paredz attīstību īstenot pakāpeniski, atbilstoši pasažieru skaita pieaugumam, tādējādi panākot sabalansētu un ilgtspējīgu izaugsmi un nākotnes vajadzībām atbilstošu, elastīgu investīciju plānošanu, atzīmēja Odiņa.
Savukārt infrastruktūras attīstības jomā pēdējos gados Rīgas lidosta veic būtiskas investīcijas ilgtspējas stiprināšanā, un šis darbs turpinājās arī 2025. gadā. Tostarp lidosta ir pilnībā atjaunojusi elektroapgādes sistēmu un ieviesusi ilgtspējīgus enerģijas risinājumus, kā arī pakāpeniski notiek pāreja uz elektrotransportu - patlaban pasažieru pārvadāšanai tiek izmantoti deviņi jauni elektroautobusi, kā arī tiek ieviesti citi risinājumi.
Rīgas lidostas vadītāja sacīja, ka turpinās investīcijas arī lidlauka infrastruktūrā, un viens no nozīmīgākajiem 2025. gadā sāktajiem būvniecības projektiem ir ceturtā perona rekonstrukcija. Projekts paredz pilnībā rekonstruēt lidostas ceturto peronu 80 000 kvadrātmetru platībā, nodrošinot papildu stāvvietas gaisa kuģiem, tostarp lielfizelāžas lidaparātiem, ļaujot apkalpot visu veidu kravas un militāros gaisa kuģus.
Odiņa atzīmēja, ka, lai gan pret agresorvalstīm ieviestās sankcijas un gaisa telpas ierobežojumi joprojām mazina Rīgas lidostas pievilcību pārvadātājiem no Āzijas, kravu pārvadājumu jomā Rīgas lidostā 2025. gadā ir ienākuši divi nozīmīgi spēlētāji - Uzbekistānas aviokompānija "Fly Khiva" un Vācijas aviokravu pārvadātājs "Lufthansa Cargo".
Viņa arī sacīja, ka nozīmīgs notikums pērn bija Eiropas Savienības (ES) Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas ieviešana, kas paredz ES valstu robežkontroles punktos, tostarp Rīgas lidostā, ceļotājiem no valstīm ārpus ES jeb tā dēvētajām trešajām valstīm, iebraucot vai izbraucot no Šengenas zonas, reģistrēt ceļošanas datus un biometrisko informāciju - sejas attēlu un pirkstu nospiedumus.
Lidostas vadītāja arī minēja, ka pērn bija novērojama aizvien spraigāka konkurences cīņa par aviokompāniju piesaisti. Novēlotas gaisa kuģu piegādes un pārvadātāju koncentrēšanās uz finanšu rādītāju uzlabošanu saasināja aviokompāniju gaidas saņemt zemākas lidostu maksas, pārvadājumu veicināšanas mehānismus un veikt lidojumus tirgos, kas dod lielākus ienākumus.
Odiņa piebilda, ka, lai gan aviācijas industrija kopumā ir atguvusies no Covid-19 pandēmijas 2024. gadā, daudzu lidostu pasažieru skaits joprojām nav sasniedzis pirms pandēmijas apmērus. Lai nodrošinātu operacionālo stabilitāti iepriekšējos gados, daudzas lidostas palielināja ilgtermiņa saistības un atlika infrastruktūras atjaunošanas darbus. Vienlaikus, lai nodrošinātu nepieciešamo kapacitāti nākotnes izaugsmei, ir nepieciešams plānot investīcijas arī jaunai infrastruktūrai, viņa uzsvēra.
Viņa sacīja, ka pēdējo gadu laikā lidostas aktīvi investē arī infrastruktūras modernizēšanā, digitalizācijā un automatizācijā, kiberdrošības stiprināšanā, ilgtspējas un dekarbonizācijas projektos, kā arī jaunu biznesu attīstībā, lai diversificētu ieņēmumus.
Viņa arī akcentēja, ka jauns izaicinājums lidostām visā Eiropā ir aizsardzība pret neatļautu bezpilota gaisa kuģu izmantošanu. Rīgas lidosta ar šo izaicinājumu saskārās 2025. gada sākumā, un pēc apjomīga darba sadarbībā ar iesaistītajām pusēm Rīgas lidosta uzskata, ka ir viena no vislabāk nodrošinātajām lidostām šajā jomā gan tehniskā aprīkojuma, gan sadarbības un reaģēšanas mehānismu ziņā.
Rīgas lidostā ir izveidota daudzslāņu dronu detektēšanas un pretdarbības sistēma, izstrādāti darbības algoritmi reaģēšanai uz dronu klātbūtni un sadarbībai ar atbildīgajām tiesībaizsardzības institūcijām, uzsvēra Odiņa.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas lidostā 2025. gada 11 mēnešos apkalpoti 6,552 miljoni pasažieru, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Jau vēstīts, ka Rīgas lidostā 2024. gadā tika apkalpoti 7,12 miljoni pasažieru, kas bija par 7% vairāk nekā 2023. gadā, taču par 8,7% mazāk nekā 2019. gadā jeb pirms Covid-19 laika.
Rīgas lidosta ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.
