Šogad sagaidāms elektroenerģijas un Baltijas balansēšanas tirgus dalībnieku aktivitātes pieaugums, kā arī straujāka atjaunīgo energoresursu (AER) attīstība, aģentūrai LETA norādīja elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Irklis skaidro, ka agrāk elektroenerģijas ģenerācija plūda no lielām elektrostacijām tālāk uz pārvades tīklu un sadales tīklu un tad līdz patērētājiem, bet tagad situācija ir būtiski mainījusies un ir dinamiska.
"Enerģija plūst visos virzienos, sākot no mikroģenerācijas uz sadales līmeni un tālāk uz pārvadi. Tā var tikt uzkrāta baterijās zemu cenu periodos un nodota patēriņam, kad cena ir augstāka, vai arī izmantota elektrosistēmas balansēšanai. Patēriņš un ģenerācija ar vien vairāk pielāgojas šīm pārmaiņām un tiecas kļūt elastīgāki," pauž Irklis, norādot, ka "Latvijas enerģētikas stratēģija 2050", ārējā vide, pārmaiņas enerģētikas nozarē un globāli pasaulē veicinās turpmākas pārmaiņas nozarē. Turklāt tas ir pamats AST nākamā perioda darbības stratēģijai no 2026. līdz 2030. gadam.
Jaunās AST darbības stratēģijas uzmanības centrā ir tīkla noturība, fiziskā drošība un kiberdrošība. Energoneatkarības - sinhronizācijas - projektā ar Eiropas Savienības (ES) finansējumu ir veiktas vairākas apsteidzošas investīcijas pārvades tīklā, lai tīkls būtu gan drošāks, gan gatavāks nākotnes ģenerācijai. Piemēram, trīs AST sinhrono kompensatoru stacijas svarīgas ne tikai, lai nodrošinātu inerci tīklā, strādājot sinhronā režīmā ar kontinentālo Eiropu, bet arī lai nākotnē varētu vairāk AER resursu integrēt pārvades tīklā. Sinhronie kompensatori ļauj par aptuveni sešiem miljoniem eiro gadā samazināt sistēmas vadības izmaksas. Bateriju uzkrāšanas sistēmas nodrošina balansēšanas jaudu resursu, kas sniegs vidēji 20 miljonu eiro ietaupījumu gadā no 2026. gada turpmākos trīs gadus. Sinhronizācijas projekta laikā pārbūvētas vai atjaunotas gaisvadu līnijas vairāk nekā 500 kilometru garumā Latvijas teritorijā. Tostarp atjaunoti Latvijas-Igaunijas starpsavienojumi, kā rezultātā Latviju ar Igauniju savieno trīs pilnīgi jauni vai atjaunoti starpsavienojumi.
Kā pauž Irklis, 2026. gadā sagaidāms, ka pieaugs dalībnieku aktivitāte elektroenerģijas un Baltijas balansēšanas tirgos, notiks vēl straujāka AER attīstība - pārvades tīkls tiks sagatavots 1,5 gigavatu (GW) AER jaudas pieslēgšanai. Kopumā vairāk nekā divu GW jaudas apjomā patlaban notiek būvniecība un daži no projektiem jau ir pabeigti. AST spēja pieslēgt tīklam ir vēl vismaz piecu GW jaudas.
AST vadītājs pauž cerību, ka vienlaikus ar AER ģenerācijas pieaugumu Latvijā palielināsies arī patēriņš, kam pozitīvs signāls ir atsevišķu lielu patērētāju interese pieslēgties pārvades tīklam, piemēram, siltumapgādes un datu centru jomā. "Esam atvērti arī ūdeņraža un "Power2X" tehnoloģiju pieslēgšanai pie pārvades tīkla. Vienlaikus kā nozīmīgs drauds turpmākai AER attīstībai un pat atsevišķu esošo projektu pabeigšanai ir finansējuma pieejamība," norāda Irklis.
Pieaugot patēriņam un pie pārvades tīkla pieslēgtajām un nākotnē plānotajām AER un elektroenerģijas uzkrātuvju jaudām, AST veido ilgtermiņa tīkla attīstības plānus, kas ietver tālāku pārvades tīkla pastiprināšanu un jaunu starpsavienojumu izbūvi. Irklis skaidro, ka tas uzlabos tīkla drošumu un stabilitāti, kā arī radīs priekšnoteikumus gan ražošanas jaudu attīstībai, gan arī "zaļas" elektroenerģijas ražošanai un uzkrāšanai Latvijā.
2026. gadā AST turpinās darbu pie jaunu starpsavienojumu projektu virzības, kas ir svarīgi ne tikai Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Divi no tiem ir Baltijas ziemeļu-dienvidu koridora projekti - Latvijas-Igaunijas ceturtais starpsavienojums un Latvijas-Lietuvas piektais starpsavienojums. Šos projektus jāskata plašākā kontekstā, jo tie ir savstarpēji saistīti, piemēram, kontekstā ar "EstLink3", kas savienos Igauniju ar Somiju, un "Harmony Link", kas savienos Poliju ar Lietuvu. Tātad reģionā tiek stiprināts viss tīkls - no Somijas līdz Polijai, kur nozīmīga loma ir Latvijas projektiem. AST turpinās arī priekšdarbus, lai nākamajos periodos attīstītu Latvijas-Zviedrijas vai Baltijas-Vācijas starpsavienojumu.
Irklis skaidro, ka reģionālai konkurētspējai nepieciešama konkurētspējīga elektroenerģija. Jaunā enerģija, kas ienāk pārvades tīklā - saule, vējš -, pazeminās cenas. Svarīgi, lai ne tikai elektroenerģija ir konkurētspējīga, bet arī sistēmas pakalpojumi - gan no izmaksu, gan kvalitātes viedokļa. Patlaban AST strādā pie virknes digitālo projektu, kas ļaus uzlabot uzņēmuma spējas un pakalpojumus, kā arī funkcijas, lai tās būtu efektīvākas un gudrākas, piemēram, atslēgumu un pārslodžu vadība.
AST vadītājs arī pauž, ka apstākļos, kad sinhronizācija īstenota gadu agrāk nekā sākotnēji plānots un būtiski paplašinājušies AST pienākumi un atbildība elektroenerģijas pārvades sistēmas režīmu plānošanā, vadībā, ekspluatācijā un attīstībā, ir izdevies saglabāt elektroenerģijas pārvades tarifu stabilitāti nākamajiem trim gadiem, kas šogad stājās spēkā.
"Ja sinhronizācijas projekts primāri stiprināja energoapgādes drošumu, nākamajā AST stratēģijas periodā no šī gada apgādes drošumu papildina fiziskā un kiberdrošība - infrastruktūras aizsardzība un pakalpojumu noturība. Iesāktais darbs turpināsies, nākamajā periodā veicot vēl būtiskākas investīcijas, kas vēl vairāk uzlabos mūsu spējas absorbēt potenciālos triecienus kibertelpā, kā arī novērst citu apdraudējumu rašanos un nodrošināt pēc iespējas ātrāku pakalpojuma atjaunošanu," norāda Irklis, piebilstot, ka pasaules pieredze rāda, ka uzbrukumi notiek ne tikai pārvades sistēmas operatoriem, bet arī elektroenerģijas ražotājiem.
Viņš uzsver, ka energodrošības stiprināšana ir kopīgs izaicinājums - gan pārvades sistēmas operatora, gan sistēmai pieslēgto dalībnieku atbildība.
Jau ziņots, ka AST koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 258,607 miljoni eiro, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 22,672 miljoniem eiro. Savukārt AST mātesuzņēmuma apgrozījums pērn saruka par 2,5% un bija 154,011 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa pieauga par 31,6% un bija 14,764 miljoni eiro.
AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.
