2026. gada ekonomiskajai krīzei Krievijā ir viena pozitīva iezīme: par to zināms iepriekš 0 448

Krievijas uzņēmēji tagad vienkārši baidās atvērt jaunus uzņēmumus, ieguldīt jaunos projektos. 70% investīciju aģentūras klientu — tie ir cilvēki, kuri pārdeva savas rūpnīcas personām no «Forbes» saraksta un ieguldīja tās Maskavas nekustamajā īpašumā. Daudzi samazināja ražošanas jaudas, atlaida daļu darbinieku. Un tas rāda, ka reālā ekonomika darbojas samazināšanās režīmā.

Vēl viens «Новых Известий» sarunbiedrs, vidējā biznesa pārstāvis, sarunā ar korespondentu izteicās vēl kategoriskāk:

«Biznesu Krievijā šodien vada tikai tas, kurš to nevar pārdot!»

Bet, ja tiem, kas guvuši skaidru naudu, īpašas nelaimes nedraud, lai pārvērtētos grūtos laikos, tad algotiem darbiniekiem ir jāpadomā. Pirmkārt, masveida patērētājs taupīs uz visu — uz ūdens, cepumiem, kafiju, sērkociņiem… Attiecīgi jebkurš bizness, ko redzat ielās, piedzīvos apgrozījuma kritumu. Iznēmums varētu būt vienīgi pārtikas masu tirgus un aptieku tīkli.

Vienlaikus krīze ne tik ļoti skars tos, kas strādā ar vienīgo šodien uzticamo maksātāju — valsti.

Otrkārt, 2026. gada krīzei tomēr ir viena pozitīva iezīme: par to zināms iepriekš, un tāpēc ir iespēja sagatavoties vai nepieļaut fatālas kļūdas. Par laimi, tā nav melnā otrdiena un ne melnā ceturtdiena, kad viss varēja sabrukt vienā brīdī un neviens tobrīd to neparedzēja. Tas ir skaidrs. Bet ko darīt riska grupā esošajiem cilvēkiem 2026. gadā?

Vētru vislabāk pārdzīvot ne atklātā laukā, kā zināms, bet kaut kur vietā, kas nosargāta no vēja un lietus. Biznesa analītiķi iesaka vispirms nomierināt ambīcijas algotajiem darbiniekiem, kuri nolems mainīt darba vietu, cerot uz 10–15% pielikumu un jauna darba devēja solījumiem.

Ja šī opcija nav 200% droša, labāk neriskēt un palikt gadiem pārbaudītā vietā, jo vissliktākais krīzes laikā ir bezdarbs.

Perspektīva palikt bez ikmēneša ienākumiem diktē nepieciešamību uzkrāt. Uzskata par normālu, ja tā ir jūsu gada ienākumu summa. Taču lielākajai daļai cilvēku šādu naudu jākrāj ne vienu gadu. Tad vienīgais saprātīgais izejas variants būs tikpat saprātīgs izdevumu samazinājums visās «lieka» pozīcijās un ieradumos.

Maksājat par dārgo fitnesu sākot no 100 000 par abonementu? Vai neesat mēģinājuši bez maksas slēpot vai iet ar skandināvu nūjām tuvākajā parkā? Ieguvums lielāks, un nauda nav nepieciešama.

Pieraduši pie ēdiena no restorāniem ar piegādi mājās? Diemžēl. Laiks mācīties kulinārijas receptes un gatavot pašam.

Neviens vēl nav nomiris no ikdienas pirkumiem visādai muļķībai tirdzniecības platformās. Arī jūs paliksiet dzīvi, bet ar ietaupītiem līdzekļiem! Un jā, skapjos var būt pilns ar apģērbiem, kas nēsāti ne tikai vienu mēnesi vai gadu…

— «2026. gadā daudziem būs jāārstējas no oniomanijas, jeb kaisles pēc spontāniem, nekontrolētiem pirkumiem,» sacīja sociālā psiholoģe Anna Dronova. «Un tas šodien ir miljoniem cilvēku slimība. Visgrūtāk, ja oniomanija ir saistīta ar kredītiem un mikrokredītiem. Zaudējot darbu vai samazinot ienākumus, cilvēki dažu mēnešu laikā nonāk šausmīgā stāvoklī.»

Ko darīt? Neņemiet nekādus kredītus! Vispār nekādus. Un jebkuru pirkumu vismaz pārrunājiet ar tuviniekiem, cenšoties nosvērt visus par un pret un saprotot sekas. Ilūzija, ka jūsu banka izputēs vai zaudēs centrālās bankas licenci un jūs varēsiet neatdot kredītu, ir pilnīgi nereāla.