Rūpniecības produkcijas izlaide pirmajā ceturksnī Latvijā pieaugusi par 9,2% 0 54

Rīga, 7. maijs, LETA. Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos trijos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 9,2% salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp apstrādes rūpniecībā bijis pieaugums par 1%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kritums par 30,7%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bijis kāpums par 40,6%.

2026. gada martā, salīdzinot ar 2025. gada martu, rūpniecības produkcijas apmērs, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās palielinājies par 9,5%. Ražošanas apmēri palielinājās apstrādes rūpniecībā - par 4,4% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 34,6%, savukārt samazinājās ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 21,5%.

Rūpniecības produkcijas apmēri pieauga trijās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs. Koksnes un koka izstrādājumu ražošanā kāpums bija par 0,5%, pārtikas produktu ražošanā - par 8,7%, bet gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā - par 31,8%.

Tāpat rūpniecības produkcijas apmēri palielinājās gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā - par 27,7%, mēbeļu ražošanā - par 16,1%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 15,9%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 6,4%, kā arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 5,2%.

Savukārt produkcijas apmēri šogad martā salīdzinājumā ar pagājušā gada martu samazinājās iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā - par 38,6%, dzērienu ražošanā - par 32,5%, kā arī tekstilizstrādājumu ražošanā - par 10,1%.

2026. gada martā, salīdzinot ar februāri, rūpniecības produkcijas apmēri, pēc sezonāli koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās palielinājās par 1,3%. Ražošanas apmēri pieauga apstrādes rūpniecībā - par 1,8%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 0,9%, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 10,9%.

Šogad martā, salīdzinot ar 2025. gada martu, apstrādes rūpniecības apgrozījums, pēc kalendāri koriģētiem datiem, faktiskajās cenās palielinājās par 3,2%. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 4,1%, bet eksportā - par 2,8%, tostarp eirozonā bija kāpums par 2,8% un ārpus eirozonas - par 2,8%.

Savukārt šogad martā, salīdzinot ar februāri, apstrādes rūpniecības apgrozījums, pēc sezonāli koriģētiem datiem, palielinājās par 4,7%. Vietējā tirgū apgrozījums pieauga par 6,4%, bet eksportā - par 3,8%, tostarp eirozonā bija kāpums par 0,5% un ārpus eirozonas - par 6,9%.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe norāda, ka pusotru gadu ilgušais Latvijas apstrādes rūpniecības sparīgais kāpums uz kādu laiku bija apstājies jeb drīzāk ievēlies bedrē. Straujš kritums rūpniecības izlaides datos bija jau pērn decembrī, kam sekoja vājš sniegums šogad pirmajos divos mēnešos un tad atkal ir spējš pieaugums martā.

"Pamanāmākā tendence bedres aprisēs bija būvniecības segmenta preču ražošanas noplakšana pēc iedvesmojoši aizvadīta pusgada," atzīmē Puķe.

Viņa arī min, ka marts ir nesis atkal pozitīvu pārsteigumu, tomēr par tā noturīgumu ir šaubas. "Lai gan kreditēšana joprojām saglabā ņipru augšup virzību, tomēr ģeopolitiskais fons tai šobrīd atbalstošu roku nesniedz," uzsver Puķe, piebilstot, ka notiekošais karš Tuvajos Austrumos ar jaunu jaudu samutuļojis globālās nenoteiktības fonu, un tas lielu pamudinājumu potenciālajiem investoriem nesniedz, ja vien tās nav militārās investīcijas, kas kļūst par arvien lielāku balstu dažādām aktivitātēm, tostarp arī paverot jaunas rūpniecības iespējas.

Karadarbība Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma šķērsošanas izaicinājumi ar izejvielu, īpaši naftas produktu, ražošanas kapacitātes bojājumiem, izmaksu sadārdzinājumiem un atsevišķu izejvielu piegādes traucējumiem rada atkal jau jaunas galvassāpes ražotājiem. Eiropā kopumā materiālu trūkums kā ražošanu ierobežojošs faktors aprīlī ir audzis, vienlaikus Latvijā tas saglabājas vidēji augstākā, bet stabilā līmenī, min Puķe.

"Pat ja mūsu ražotājam nav nepieciešams hēlijs, sērs, varš vai fosfāti mēslojumam tiešā veidā, tad tomēr šo izejvielu piegādes kavējumi un sadārdzinājumi apaug kā sniega bumba garākās piegādes ķēdēs, un dārgākas starppatēriņa preces kopā ar energoresursu sadārdzinājumu aizripo līdz plašam ražotāju lokam," piebilst Latvijas Bankas ekonomiste.

Tāpat Puķe norāda, lai gan viss izklausās slikti, nevajadzētu arī dramatizēt. Jebkuriem ekonomiskiem satricinājumiem ir gan ēnas, gan saules puses, un parasti skaļāk izskan sasāpējumi, nevis ieguvēju līksme. "Atcerēsimies, kā jau Covid-19 pandēmijas laikā piegādes ķēžu traucējumu dēļ draudēja sabrukt teju visa ražošana, vienlaikus bija arī liels pieprasījums pēc Latvijā ražotajām komponentēm tieši tās pašas piesardzības krājumu veidošanas dēļ," skaidro ekonomiste.

Viņa uzsver, ka arī šis periods var sniegt kādam jaunas sadarbības iespējas, var mudināt pāriet uz atjaunīgiem energoresursiem, tāpēc pieminētā iekrišana bedrē var būt arī īslaicīga un jau pēc ceturkšņa rūpniecības komentētāju tonis var būt krietni optimistiskāks.

"Un te vēl viens atgādinājums - iepriekšējos gados ir veiktas rekordaugstas investīcijas apstrādes rūpniecībā, kuras kaut kad pieredzēs savu augšupejas zalvi kā teicienā "ja teātra izrādes pirmajā cēlienā pie sienas karājas bise, tad otrajā cēlienā tā noteikti izšaus". Tikai jautājums - retorisks -, kad sāksies otrais cēliens?," norāda Puķe.

https://infogram.com/rupniecibas-produkcijas-apjoma-izmainas-2021100-1h0n25o8q9kdz4p