«Latio»: Mājokļu darījumu skaits deviņos mēnešos Latvijā pieaudzis par aptuveni 20%

Bizness
LETA
Publicēšanas datums: 22.12.2025 16:05
«Latio»: Mājokļu darījumu skaits deviņos mēnešos Latvijā pieaudzis par aptuveni 20%

Latvijā mājokļu darījumu skaits šogad deviņos mēnešos ir pieaudzis par aptuveni 20%, informēja nekustamo īpašumu kompānijā "Latio".

Kompānijā norāda, ka šogad mājokļu tirgus ir kļuvis aktīvāks, un pircēji lēmumus pieņem ātrāk.

"Latio" skaidro, ka daļu statistikas veido darījumi, kas bija atlikti iepriekšējos periodos un noslēgušies vien šogad. Līdz ar kārtējo EURIBOR likmes samazinājumu pavasarī, sabiedrībai signalizējot par inflācijas augstākā punkta pārvarēšanu, pakāpeniski samazinās arī mājokļa pārdošanai nepieciešamais laiks.

Analizējot mājokļu tirgus tendences gada laikā, "Latio" eksperti fiksējuši, lai gan valstī būtiski pieaug viena cilvēka mājsaimniecību skaits, vienlaikus Latvija ir Eiropas Savienības (ES) līdere pēc to iedzīvotāju īpatsvara, kuri spiesti dzīvot pārpildītos mājokļos.

"Latio" Mājokļu pircēju pārliecības indeksa dati liecina, ka decembrī bija nepieciešamas vidēji 47 dienas, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu. Šis rādītājs šogad kopš aprīļa, kad tās bija 58 dienas, katru mēnesi samazinās.

Tāpat secināts, ka decembrī 19% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža. Šis rādītājs šogad pamazām ir pieaudzis no 14% aprīlī līdz 19% novembrī un decembrī.

Decembrī 15% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu, un tas ir vidējais rādītājs katru mēnesi kopš šā gada aprīļa. Decembrī 1% pircēju piedāvāja augstāku cenu, nekā norādīts sludinājumā.

Mājokļu pircēju pārliecības indeksa dati liecina, ka decembrī 18% darījumu Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunbūvēs.

"Latio" norāda, ka 2025. gada trešais ceturksnis Rīgas mājokļu tirgū bijis aktīvs darījumu skaita ziņā. Īpašumu piedāvājuma ziņā dinamika bija pretēja. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, iegādei pieejamo dzīvokļu skaits trešajā ceturksnī samazinājās par 18%, novembrī veidojot apmēram 4010 piedāvājumu. Savukārt īrei bija pieejami apmēram 3100 dzīvokļu. Teju 35% iegādei pieejamā piedāvājuma jeb 1405 veidoja mājokļi sērijveida projektos. Salīdzinot ar oktobri, jaunbūvju pirmreizējā tirgū piedāvājums novembrī samazinājās par 3% (2030 dzīvokļu), cenām pārdošanas sludinājumos saglabājoties ap 3010 eiro par kvadrātmetru, bet noslēgtajos darījumos vidējās cenas pieauga līdz 2860 eiro par kvadrātmetru.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada nogali, jaunbūvju otrreizējā tirgū vidējās cenas apkaimēs pieauga par 5%, sasniedzot 2050 eiro par kvadrātmetru, savukārt Rīgas centrā cenu kāpums bijis vēl izteiktāks, uzrādot pieaugumu par 6% un sasniedzot 2910 eiro par kvadrātmetru. Sērijveida dzīvokļu tirgū novērotas vēl būtiskākas vidējo cenu izmaiņas. Dzīvokļa kvadrātmetrs sērijveida projektā apkaimēs maksāja vidēji 1085 eiro par kvadrātmetru, kas ir pieaugums par 7%, savukārt centrā vidējā cena turējās iepriekšējā gada līmenī - 1430 eiro par kvadrātmetru, kas ir pieaugums par 1%. Novembrī īrei sērijveida ēkās bija pieejami apmēram 1150 dzīvokļu.

Pircēju aktivitātes pieaugums 2025. gadā fiksēts arī reģionos.

Pircēju vidū aizvien pieprasītāki ir vienu līdz divu istabu mājokļi, kas skaidrojams ne tikai ar finansiāliem apsvērumiem, bet arī mājsaimniecību struktūru. Pēc OECD aplēsēm, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas vai ir spiesti dzīvot vieni. Pēdējā desmitgadē šādu viena cilvēka mājsaimniecību skaits pieaudzis vidēji par pieciem procentpunktiem visās vecuma grupās. Šī tendence nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju spēju veidot uzkrājumus. Mūsdienu prasībām neatbilstošs, energoneefektīvs mājoklis ir milzīgs finansiālais slogs ar niecīgām cerībām uz vērtības pieaugumu.

Tajā pašā laikā Latvija ir līdere ES pēc iedzīvotāju īpatsvara, kuri spiesti dzīvot pārpildītos mājokļos, turklāt šajā kategorijā apsteidz ne vien vidējo ES rādītāju (17%), bet arī Lietuvu un Igauniju. Par pārpildītu mājokli tiek uzskatīti apstākļi, kuros dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju ir nepietiekama, tādējādi negatīvi ietekmējot kopējo dzīves kvalitāti. Šo problēmu īpaši izjūt daudzbērnu ģimenes un iedzīvotāji reģionos, kur jaunu mājokļu piedāvājums ir ierobežots. Latvijā šādos apstākļos dzīvo teju 41% iedzīvotāju. Lai gan kopš 2010. gada rādītājs ir krities, tas joprojām ir augstākais starp Baltijas valstīm.

VĒL SADAĻĀ

LASI VĒL