Latvijā granulu cena mājsaimniecībām sasniegusi 240 eiro tonnā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas šajā apkures sezonā ir pieaugums par apmēram 30 eiro tonnā, aģentūru LETA informēja Latvijas Biomasas asociācijā "LATbio".
Cenu kāpumu galvenokārt izraisījis izejmateriālu deficīts Vācijas un Austrijas tirgos ar attiecīgu granulu ražošanas samazināšanos, kas liek tirgotājiem no ārvalstīm vērsties pie Latvijas granulu ražotājiem un veicina cenu pieaugumu.
"LATbio" valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs pauž, ka vietējā tirgū interese par granulām ir būtiski augusi.
"Iespējams, sāk beigties Covid-19 laikā iepirktie krājumi, un, lai gan par vietējo izejmateriālu trūkumu pagaidām vēl nevar sūdzēties, cenas ir kāpušas," norāda Palejs, piebilstot, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurā ir granulām tiek piemērota PVN samazinātā likme, kas palīdz nedaudz samazināt cenu, bet arī nepasargā no cenu kāpuma, jo palielinās pieprasījums.
Palejs prognozē, ka cenu kāpums gaidāms arī turpmāk, un to galvenokārt ietekmēs divi faktori. Pirmkārt, pēdējos piecos gados Centrāleiropā, kur vēsturiski ir veidojušies plaši egļu meži, klimata pārmaiņu dēļ sarosījušies mizgrauži, kas īpaši iecienījuši pieaugušas egles. Līdz ar to veidojas egļu zāģbaļķu deficīts, atsevišķas zāģētavas nestrādā ar pilnu jaudu, un granulu ražotājiem trūkst zāģēšanas blakusprodukta - skaidu, no kā tiek ražotas granulas.
Otrkārt, ASV tarifu ietekmē ir mainītas zāģmateriālu plūsmas, kas rada problēmas ar noietu. Ja Latvijas zāģētavas spēj strauji reaģēt uz dažādām pārmaiņām, vecajā Eiropā zāģētāji nav tik elastīgi, un procesi ir palēninājušies. Ar šīm problēmām jārēķinās pāris turpmākos gadus. Tāpat jārēķinās ar kopējā enerģētikas tirgus ietekmi, piemēram, malkas cena kā katru gadu šajā laikā ir palielinājusies.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda, ka, situācija ar enerģētisko koksni kopumā, visticamāk, neuzlabosies, jo šobrīd ir kārtējā siltā ziema, bet mežizstrādē var teikt, ka jau pusotru gadu tiek strādāts rudenī.
Bukonts skaidro, ka meža mašīnu darbam vislabākie apstākļi ir sausums vai sals, kas šogad varētu arī nepienākt. Ne vien risks tehnikai nogrimt, bet arī pastāvīgs darbs dubļos un mitrumā būtiski samazina produktivitāti un palielina apkopju un remonta izdevumus.
"Samazinātos mežizstrādes apjomus vēl nejūtam, jo dzīvojam no uzkrājumiem. Taču, ja sals neiestāsies, jau janvārī varētu palielināties šķeldas cenas," min Bukonts.
