Kad darbs interneta platformā kļūst par slazdu 0 43

Attīstības monitoringa centrs ir analītiska institūcija pie Riigikogu, kas nodarbojas ar sabiedrības un ekonomikas nākotnes attīstības analīzi. Centrs īsteno pētniecības projektus, kas vērsti uz ilgtermiņa sociālo tendenču analīzi, kā arī jaunu tendenču un attīstības virzienu identificēšanu.

Attīstības monitoringa centra eksperts Olavi Millers norādīja, ka pēdējo gadu laikā platformu ekonomika ir kļuvusi daudzveidīgāka un dziļāk integrējusies valsts kopējā ekonomikā.

«Darbs platformās vairs nav ierobežots tikai ar taksometru pakalpojumiem un ēdiena piegādi, un tā izplatība ietekmē gan darba tirgus struktūru, gan ekonomikas konkurētspēju. Šāda nodarbinātība ir aptvērusi daudzus sektorus, kļūstot par ierastu parādību juridiskajos pakalpojumos, grāmatvedībā, programmatūras izstrādē, kā arī dizainā un satura radīšanā,» — norādīja Millers.

Pagājušajā gadā Igaunijā tika reģistrēti 17 starpnieku uzņēmumi, kas piedāvā darbu caur platformām, un to kopējie ieņēmumi no pārdošanas vietējā tirgū pārsniedza 21 miljonu eiro.

Aptauja liecina, ka no tiem, kas regulāri strādā platformās, tikai viena desmitā daļa saņem visus savus ienākumus šādā veidā; pārējie apvieno šo darbību ar algotu darbu vai pensijas saņemšanu. Galvenā priekšrocība, ko respondenti saskata šādā nodarbinātībā, ir elastība.

Gandrīz trešdaļa aptaujāto regulāri veic konkrētai vietai piesaistītu darbu — piemēram, sniedz kurjerpakalpojumus vai pārvadā pasažierus. Pētījums atklāja satraucošu tendenci: daudzi no viņiem strādā vairāk nekā 50 stundas nedēļā, kas negatīvi ietekmē veselību un ierobežo iespējas izglītoties.

Gandrīz puse respondentu veic darbu tiešsaistē, saskatot tajā iespēju paplašināt klientu bāzi un iekļūt starptautiskajos tirgos. Slodze šajā jomā parasti ir mazāka, tomēr arī tur novērojama nestabilitāte un liela konkurence, kas liek izpildītājiem piekrist zemākai samaksai, kompensējot to ar lielāku darba stundu skaitu. Darba grupas vadītājs, Tallinas Universitātes Humanitāro zinātņu institūta pilsētas pētījumu profesors Tauri Tuvikene norādīja, ka, ja pašreizējās tendences saglabāsies, darba tirgus polarizācija tikai pastiprināsies.

«Augsti kvalificēti speciālisti izmanto platformas karjeras izaugsmei, kamēr cilvēki ar zemākiem ienākumiem riskē nonākt nestabilas un izsmēļošas, konkrētai vietai piesaistītas darba slodzes slazdā. Piemēram, ceturtā daļa aptaujāto kurjeru un taksometru vadītāju strādā virsstundas, daži — pa 70–100 stundām nedēļā, kamēr pilna darba slodze Igaunijā ir 40 stundas nedēļā,» — norādīja Tuvikene.

Savā īsajā ziņojumā Attīstības monitoringa centrs arī norāda, ka šim sektoram raksturīga nepietiekama un nestabila sociālā aizsardzība. Pētījums rāda, ka 14% no tiem, kas regulāri strādā caur platformām, nav veselības apdrošināšanas, bet bezdarba apdrošināšana ir tikai 32%. Pensiju iemaksas valsts sistēmā veic 31% aptaujāto.

Īsais ziņojums «Platformu darbinieku stāvoklis Igaunijā» balstīts uz pirmajiem starpposma rezultātiem pētījumam, ko pasūtīja Attīstības monitoringa centrs un Ekonomikas un komunikāciju ministrija (MKM). Darbs turpina centra pētniecības virzienu, kas veltīts darba tirgus nākotnei, kurā platformu darbs Igaunijā jau tika pētīts 2018. un 2021. gadā. Pētījumu veic Tallinas Tehniskā universitāte, Tartu Universitāte un Tallinas Universitāte, un to finansē Igaunijas Zinātnes aģentūra un MKM.